Man viena radene ciitiigi radinaaja beernu pie saldumiem (beebim saldaas sulas kaads litrs dienaa, veelaak gluzi vai skreeja pakal ar konfekti rokaa), nu i pieradinaaja. 10 gados sveera kaadus 60, tagad (13) jaataisa operaacija, lai lielais svars nedeformee kaajas. Es veel domaaju, ka diabeets nav aiz kalniem.

(Reply to this) (Thread)

omaigod!!! :@

(Reply to this) (Parent)

āāāāā!!!!! Un kāds bija viņas pamatojums šādai “radināšanai”?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Konfekteem- ka vajag energiju. Sulaam - dazi aarsti saka, ka beernam vajag izdzert divus litrus dienaa. Beerns to negrib, un tad nu vinam lej ieksaa saldaas sulas, un to vins dzer. Es domaaju, ka tiesi taa ir radies lielais vairums tuklo beernu, ar ieteikto izdzeramaa skidruma daudzumu, un un aarsti kaa viens no galvenajiem beernu tukluma iemesliem jau sen tiek apskatiiti zinaatniskajos rakstos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Yep, tā ir. Mani arī ar sulām dzirdināja, atšķaidītām gan, bet vienalga. Kāpēc? Jo neko citu es nedzēru. Ne ūdeni, ne tējas, padod tikai kolu un sulas. Nebija jau tā, ka es būtu hospitālī ar dehidrāciju, man liekas, ka vecākiem vienkārši pietrūka pacietības uzstāt uz normālu kārtību. Un ūdeni es nedzēru ļoti ilgi, jo no parasta, negāzēta ūdens man likās, ka rauj uz augšu. Tējas nedzeru joprojām, jo negaršo, bet ūdeni gan dzeru daudz un labprāt. Sulas gan ir grūti piebeigt veselu paku, reizēm pie visas ledusskapī stāvēšanas paspēj sabojāties. Kola gan, kola ir uz mūžu. Bet tagad vismaz zero, bez cukura.

Es bērnībā vispār esot tik ļoti daudz ko neēdusi, ko tagad ēdu mierīgi. Nav kam paprasīt, bet man šķiet, ka atkal neviens vienkārši pārāk daudz necentās. Es neesot ēdusi vistu. Nu kā var neēst vistu? Neiedomājami :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es bērnībā bd neēdu praktiski neko, bija pamatīgas vēdera problēmas rezultātā. Vēl tgd atceros tās vēdersāpes, ka bezmaz pa sienām rāpot gribējās. Mājās ēdu praktiski visu, bet, ja kko nēedu, tad tā vietā gan neviens necentās piebarot nabaga bērniņu ar kko citu. Bija pretēji - ir ēdiens, ēd. Attiecīgi vēl tgd atceros tās garās stundas virtuvē pēc vakariņām ar aukstu piena zupu vai upeņu kompotu, kamēr izēdu (joprojām divas drausmīgākās lietas, ko varu iedomāties) :D
No vienas puses besīgi, no otras - nav jau nekas tur baigi slikts arī..
Labi, ka ūdens man vismaz garšoja. Pliks ūdens. Un nesapratu, kāpēc jājauc kkādas šausmas tur klāt. Bet mums Bauskā tiešām garšīgs ūdens. Vēl tgd tur aizbraucot vari litru tāpat vienā piegājienā izdzert, jo garšīgs.

(Reply to this) (Parent)

njā, interesanti, bez tiem saldumiem tas bērns apātiski gulēja uz grīdas un skatījās griestos? :O
Es saprotu, ka čp situācijā - bērns vemj, pļūtī un/ai 39C, tad vajag dabūt ātri iekšā jebkādu šķidrumu, bet tak ikdienā? :O Kggan es ar esmu lasījusi komentus par tēmu "bērns baigi maz ēd bet dzer gan pietiekami". Ko dzer - izrādās suliņa,s jo neko citu īpaši nedzeot. Tad kur ajutājums par ēšanu vispār?! Labi, ak tam bērnam pašam iekšējā kkāda kontrole vismaz neuzņemt par daudz. attiecīgi, ja vajadzīgās kalorijas uzņem ar suliņām, tad vismaz neēd vairs klāt.
Bet tak daudzi vecāki vēl tādā situācijā sāk uzvedību par tēmu "bērniņš neko neēd, nu ok - ēd makaronus, nu labi, lai tad paēd vismaz tos makaronus"..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aa nu dazreiz cilveekiem redzami truukst smadzenu un konkreeto radeni pa kluso uzskatu par gariigi atpalikusu. Kaapeec deva - nu profilaktiski, protams. Ja nu pietruuks energijas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šādus piemērus vajadzētu iebāzt acīs visiem tiem žurnālistikas paraugiem, kas izrauj no konteksta kkādus "pētījumus" un savārsta tos kaut kādos gudros rakstos. Jo nu rezultātā redz var būt arī nekritiskāki cilvēki, kas to pieņem par svētu patiesību...

(Reply to this) (Parent)

Tagad jau baigi potē to, ka “padzerties” ir tikai ūdens, viss cits - piens, sulas, utt - ir ēdiens.
Mans vecākais arī maz dzer un es pat skaitu, cik glāzes izdzer. Bet skaitu tikai ūdeņus.

(Reply to this) (Parent)

Mani daktere dikti sabiedēja un gandrīz aizliedza dot sulas un tad tikai drusciņ, mēs gan arī tāpat neaizrāvāmies ar šo, man pašai sulas par saldu, daudzas vnk negaršo, bet tāpat gandrīz visas atšķaidu ar ūdeni. Tā pa īsto garšo tikai tomātu, mājas ābolu un šad tad vīnogu, es nevaru no sulas padzerties. Principā kad nāk ciemiņi, esam ciemos vai piknikā

Man šķiet, ka bērni arī maz tiek laukā un kad tiek, bieži viņiem nemaz neļauj baigi skriet un rāpties u.tml. baidās ka sasmērēs drēbes

(Reply to this) (Parent)

es, protams, gaidīju citādas stāsta beigas, piem. -tagad bērns vairs negrib saldumus ne acīs redzēt, or smth. njā. es jau tā baidos, vai nedodu par daudz bērnam ēst, viņš mums galīgi nav kaulains. bet nu, es ceru, ka viņa iekšējā sajūta labi diktē, cik un ko viņam vajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man liekas, pamatā ir gēni. ja bērns atsities kādā kārnā sencī, tad vienkārši. citādāk - man vienmēr licies, ka galvenais ir nenokaut bērnā sāta sajūtu. lai viņš zina, kad apēdis pietiekami, un ka tad vairs ēst negrib. mūsmājās bija aizliegts uzbāzties bērniem ar ēdienu, un izskatās, ka tagad tiešām šamējie ēd tikai tik, cik viņiem nepieciešams, un neēd, piemēram, aiz garlaicības vai lai kādu iepriecinātu. un spiešana bērnu ēst man liekas fiziska vardarbība, šis vienmēr uzsit asini.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā! Es no bērnības atceros tās šausmas, kad tevi spiež ēst kaut ko, kaut vai tikai pagaršot, nu drusciņ. Man sāts bija, bet ja ēdiens bija jocīgs vai glumš vai smirdīgs vai tā vieta kur jāēd smirdēja (vecās lauku mājas manā bērnībā tā mēdza gadīties), vai sāļš man rāva uz augšu un es cietu badu vai ēdu pliku maizi ar ūdeni. Vai ābolus, ja bija

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hah, man kopš bērnības riebj plovs, jo spieda to ēst, un tur bija speķis. ā, jā, speķis arī riebj :D

(Reply to this) (Parent)

es zinu, ka viņš atsakās, kad vairs negrib, bet es tik un tā čuju, ka viņu ne uzreiz klausa. un arī nesaprotu, kas tā par spiešanu ēst, bet ir tādi cilvēki, un nu nekādīgi neklausa.

(Reply to this) (Parent)