Divi stāsti par selfijiem un feminismu.

1) Universitātē bija viena meitene ar klīnisku aptaukošanos, BMI jau noteikti pāri 35 vai cik, viņai noteikti bija kaut kāda vielmaiņas slimība. Bet viņa nēsāja t-kreklu ar uzrakstu – “Ikviens var kļūt par feministi”. man patika, ka tā ir jauka uzdrošināšanās netieši pateikt, ka nevajag nosodīt feministes, sorry, resnos cilvēkus, jo var būt gadījies mantot sliktu ģenētiku vai saslimt ar kādu vielmaiņu ietekmējošu kaiti, kas rezultātā izraisa pārmērīgu ķermeņa svaru.

2) Universitātes izlaidumā dažas meitenes pie diploma saņemšanas spiežot roku universitātes prezidentam uzņēma selfijus. Skatītāji par to, protams, skaļi ieņirdza. Un tas bija tik jauki. Šeit laikam ir tas moments, ko nesaprot cilvēki bez humora izjūtas. Paņirgšana ir domāta nevis, lai nosodītu vai atturētu cilvēkus no kādas lietas, bet tieši otrādi – padarītu par sociāli pieņemamām lietas, pret kurām sabiedrībai ir aizspriedumi.