extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2025-04-17 07:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
veltīts Juvenal
Japāna ilgstoši uzņēma ļoti maz imigrantu, un apvienojumā ar zemu dzimstību, bija liels uzsvars uz automatizāciju un robotiem.

Vai tas nodrošināja Japānai izaugsmi? Noa Smits raksta par Japānu, un viņš pierāda, ka Japānā bija liela stagnācija un iedzīvotāju dzīves līmenis ir krities. Šobrīd tas ir faktiski vienāds ar Poliju.

Šinzo Abe bija viens politiķiem, kurš saprata, ka patiesībā Japānas izolācijas politika ir kaitējoša, un viņš daudz strādāja, lai veicinātu imigrāciju.

Es vienmēr uzsveru kvalificēto imigrantu nozīmi, bet šis parāda arī to, ka jebkuri imigranti netraucē valsts attīstībai, bet var palīdzēt. Ir nozares, kur joprojām ir vajadzīgs fizisks darbs, piemēram, celtniecībā. Iespēja to darīt kādam imigrantam nozīmē iespēju kādam vietējam darīt kaut ko citu, kas dod lielāku pievienoto vērtību. Protams, ar nepareizu nodarbinātības politiku var radīt problēmas – piemēram, ja šie imigranti paliek bez darba, viņi iesaistās noziedzībā utt. Varbūt ne vienmēr lielāka imigrācija ir pozitīva.

Bet tā citādi imigrācijas pretinieki neapsver kopējo ieguvumu, kādu var dot imigrācija pie pareizas politikas.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]prtg
2025-04-17 17:21 (saite)
Jā, tas ir jautājums par kvalitāti pār kvantitāti, bet lai to formalizētu un iestrādātu likumdošanā, ir jābūt skaidriem kritērijiem. Piemēram, cik un kādas Tavuprāt būtu nepieciešamas kvalifikācijas pakāpes? Kāda būtu optimāla attiecība starp tām, veidojot kvotas? [Nediskriminēšanas vadlīnijas šeit, protams, būs jāatliek malā.]

Par nepieciešamo kvalificēto skaitu pārdomām šāds piemērs no vēstures. 1950-jos Japānas civilā rūpniecība tāpat kā Ķīna ražoja izstrādājumus koka sūdiņu līmenī. Viens īslaicīgs imigrants no ASV - Edvards Demings, pret kura kvalitātes kontroles metodi visnotaļ vēsi izturējās paša dzimtenē, ar Japānas valdības atbalstu tur desmit gadu laikā izraisīja augstas pievienotās vērtības industriālo revolūciju. Tās sākumā metodi nopietni uzklausīja Japānas valdība un lielāko korporāciju "galvas", kuras pēc valdības rīkojuma to ieviesa savos uzņēmumos un īsā laikā radīja milzīgas pozitīvas pārmaiņas ražošanas kvalitātes un, izrietoši, konkurētspējas ziņā. Ko krietni vēlāk nokopēja arī D-koreja.

Varbūt, lai izceltu šādus supervērtīgos imigrantus, ir jāapsver ieviest jaunu terminu - imigrands?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2025-04-17 23:36 (saite)
Saprotams, ka es neesmu īpaši par nekvalificētu masu imigrāciju, bet tieši par kvalificētu. Un arī ne jau visi imigranti ar PhD izdarīs kaut ko diženu, bet starp kvalificētiem cilvēkiem būs vairāk talantu un vairāk iespējamības, ka kaut kas tāds notiks.

ASV IT nozarē ir ļoti daudz imigrantu. Ja šie talanti nespēja attīstīt savas spējas dzimtajā zemē, tad ASV bija radīta laba augsne, kur viņiem uzplaukt.

Latvijā tagad tiek veidota retorika pret ārzemju studentiem. Man šķiet nepareizi protestēt pret viņiem. Varbūt vajag prasīt augstskolām celt kvalitāti un stingrākas prasības pret tiem, kurus augstskolas uzņem, bet tā ir pavisam cita veida pieeja nekā nepatika, ka Latvijā studē ārzemnieki. Es teiktu, ka vajag vēl vairāk ārzemju studentu, jo daudziem iespējas studēt Indijā vai Āfrikā ir ierobežotas, jo tur nepietiek augstskolu.

Man patīk tie, kas runā par visas cilvēces kapitāla attīstību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]prtg
2025-04-19 18:07 (saite)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?