extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2024-07-29 05:12:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vai Andris Šuvajevs ir marksists?
Varbūt kāds cibā labāk zinās un varēs apstiprināt. Es nekad nelasu Satori, bet kāds tviterī ielika saiti uz A. Šuvajeva rakstu, kurā salīdzināta Latvijas demokrātija ar Kubas diktatūru, protams, stipri nosodīta Latvija un slavēta Kuba. Tādu rakstu tas, kurš sauc sevi par pētnieku, spētu uzrakstīt tikai marksists. Kuba ir nežēlīga diktatūra, kura izdzīvo no pārējo valstu dotajām žēlastības dāvanām. Tas ir skaidrs ikvienam, un jebkuri mēģinājumi pūst miglu acīs, ka Kubas sistēma rūpēs par cilvēkiem ir pārāka kaut vienā punktā, ir apzināta cilvēknīšana, šajā gadījumā marksisms.

Es nezinu, kas tur ir, kāpēc cilvēki idealizē veselības aprūpes sistēmas citās valstīs? Pamata medicīna, no kuras ir vislielākie ieguvumi, ir kā jebkuri citi pamatpakalpojumi. Tie ir pieejami gandrīz visur un nav nekāds īpašs rādītājs. Cilvēki Latvijā dzīvo par 5 gadiem mazāk nekā Eiropā, galvenokārt slikto ieradumu dēļ – vairāk lieto alkoholu, smēķē, ir ar lieko svaru, mazkustīgi un nesporto. Iespējams, ka arī mazāk iet pie ārstiem, lai saņemtu pretspiediena un pretholesterīna zāles, bet tā nav medicīnas vaina. Demokrātijā katrs dara kā grib, bet diktatūrā cilvēkiem pie ārsta ir jāiet obligāti, lai saglabātu darbu.

Ja mēs runātu par elektrības pieejamību, tad gan nevienam tas neliktos kā kāda diktatora sasniegums, lai gan ir nabadzīgas valstis Āfrikā, kurā lielai daļai mājokļu nav elektrības. Bet normāli visiem mājās ir elektrība, jo tās ir mūsdienu tehnoloģijas. Tieši tāpat pamata veselības aprūpe ir pilnībā pieejama itin visiem gan Kubā, gan Latvijā, gan Krievijā, gan ASV. Šie argumenti ka kaut kādos aspektos Kuba ir mums priekšā ir kā Kubas elektrības tīkla slavēšana par to, ka tur mājsaimniecībām ir vienlaikus divu spriegumu tīkli – 110V un 220V (patiesībā ļoti neērti un tikai apgrūtina lietošanu un ir lielākas izmaksas), un ignorēšana, ka elektrības pārrāvumi ir ļoti bieži, pa vairākām stundām dienā.

PAPILDINĀJUMS: Jūtos muļķīgi, uzdodot jautājumu, uz kuru atbilde tika atrasta, pameklējot tīklā. Jā, viņš ir stingrs marksists. Pārsteidz, ka cilvēki uzķeras uz šīm primitīvajām idejām. Marksa ideja būtībā ir ļoti vienkārša: kapitālisti ir ļaunie, jo ekspluatē strādniekus un pievāc visu peļņu. Ja mēs varētu kaut kā to atņemt kapitālistiem, tad gan dzīvotu zaļi.

Realitātē kapitālisms strādā tieši tāpēc, ka ir kapitālisti, kurus motivē peļņa. Bez peļņas motivācijas uzņēmumi kļūst neefektīvi un visi kļūst nabagi.

Risinājums ir regulēt kapitālismu: ļaut uzņēmējiem dzīties pēc peļņas, bet uzlikt tai nodokļus, uzraudzīt ekoloģiskās prasības un strādnieku nodarbinātības un samaksas jautājumus.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2024-07-29 12:17 (saite)
Progresīvais ienākuma nodoklis gan arī nav OK, kāpēc cilvēkam būtu jāmaksā vairāk tikai tāpēc ka viņš labāk strādā/ labāk organizē/ ir veiksmīgāks?

Drīzāk varētu palielināt nodokļus tādiem biznesiem no kuriem nav konstruktīvas jēgas: baznīcas, azartspēles.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iokaste
2024-07-29 12:33 (saite)
Kā to ņem - baznīcas veic sociālo funkciju, tām pat pienāktos līdzfinansējums kā sociālajiem uzņēmumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2024-07-29 15:53 (saite)
Nē nu sociālo funkciju tādā pašā vaidā kā kazino - piesaista cilvēkus un savāc viņu naudu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-07-29 22:35 (saite)
Marksisms ir kā reliģija, tāpēc arī ļoti kaitīga. Šuvajeva blogā ir, kurš viņš raksta, ka marksisms atšķirībā no ekonomistiem uzsver lietu īsteno vērtību. Tādas nav, visu nosaka pieejamība un vajadzība. Preces cena vislabāk atklāsies brīvajā tirgū (ar dažiem izņēmumiem).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]iokaste
2024-07-30 09:46 (saite)
Tas ir Tavs pieņēmums, kas nebalstās pieredzē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2024-07-29 22:56 (saite)
Viss ir atkarīgs no proporcionalitātes un no kultūras.

ASV kā zelta laikmets tiek uzskatīti 50ie-70ie gadi. Kad ienākumu nodoklis sasniedza pat 90%, un atšķirība starp, piemēram, CEO un vidējo uzņēmuma strādnieka algu bija zem 50x.

Un kā 1996ajā CEO algas sāka strauji augt, tā tagad joprojām atšķirība starp vidējo CEO un vidējo strādnieka algu ir ap 200x.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?