kā mācīties atzīt kļūdas?
2021. gada 28. jūlijs bija diena, kad man kļuva zināms no Izraēlas datiem, ka vakcīnas nepasargā no inficēšanās (tikai 39% efektivitāte, kas ar laiku kritās vēl zemāka).

Bet kas ir interesanti, ka, lai gan tas bija zināms jau 2021. gada pavasarī, ASV valdība un Pfizer centās šo faktu slēpt, vismaz kādu laiku, līdz tas kļuva pilnībā neiespējami.

Tā vai citādi pagājušā gada jūlijs bija laiks, kad epidemiologiem bija jāsaprot, ka nekādi QR kodi nevar palīdzēt pret infekcijas izplatību. Ja iepriekšējā kampaņa bija vairāk vērsta uz pietiekamu vakcinācijas aptveri, lai nodrošinātu pūļa imunitāti, šajā brīdī tā bija jāatmet un jākoncentrējas galvenokārt uz veco cilvēku aizsardzību (primāri ar vakcināciju, bet varēja arī ar citiem līdzekļiem – monoklonālajām antivielām, izolāciju, pēc tam Paxlovid utt.).

Nekādām vispārējām mājsēdēm ar veikalu slēgšanu, pulcēšanās aizliegumiem un tamlīdzīgi vēlāk rudenī un gada mijā nebija nekādas jēgas. Skaidrs, ka vislielākais hospitalizācijas risks bija tieši senioriem, kurus tad arī vajadzēja censties aizsargāt viņus, nevis likt bērniem valkāt maskas.

Es zinu, ka šobrīd tas nav interesanti, bet būtu jāanalizē, kāpēc tieši sabiedriskās veselības un valdības līmenī tas nenotika. Kā šī WSJ raksta beigās ir labi pateikts: nav jākaunās atzīt kļūdas. Tā strādā zinātne. Tomēr ir ļoti svarīgi tās atzīt un izlabot tās, nevis turpināt sekot maldīgai izpratnei, jo tas tikai rada vēl lielākas problēmas.