Dažreiz cilvēki, izliekoties nopietni, var rakstīt tādu sviestu, ka katra vārda atspēkošana prasa garāku komentāru.

Piemēram, šis: mēģinam domāt mazliet vienkāršāk. tā [veselīgas pārtikas] pagatavošanai nav nepieciešamas laboratorijas vai rūpnieciskas iekārtas.

Cilvēki pārāk viegli norij šos apgalvojumus, jo naturālisma maldi ir ļoti spēcīgi, un kā norāda cibiņš induldence, no līderiem vairs netiek prasīta izglītība nevienā jautājumā. Realitātē mūsdienās jebkuras pārtikas iegūšanai, izņemot paša piemājas dārziņā audzētai, ir nepieciešamas laboratorijas. Pat veikalā tirgotos salātus reizēm laboratorijās pārbauda pret E. coli piesārņojumu un, ja atrod, tad atsauc no tirdzniecības, jo apdraud cilvēku veselību. Jebkurai pienotavai ir sava laboratorija, kas kontrolē produktu kvalitāti un mikrobioloģisko stāvokli, lai cilvēki neciestu no nekvalitatīva jeb neveselīga izstrādājuma.

Tas, protams, neatceļ to, ka daudzi veikalos tirgotie pārtikas produkti satur pārāk daudz cukura, sāls, tauku utt. un ir neveselīgi, jo cilvēki tos nesaprātīgi izvēlas tikai garšas dēļ. Piemēram, kartupeļu čipši satur 30% augu eļļas un attiecīgi nevar būt pārāk veselīgi.

Savukārt vienkārši piena produkti – pilnpiens, paniņas, jogurts, biezpiens un sieri – ir ļoti veselīgi un pat ieteicami. Nav nekādas vajadzības biedēt cilvēkus ar nežēlīgu apiešanos ar govīm. Es bērnību pavadīju laukos un esmu personīgi redzējis, kā veterināri pagalmā apaugļo govi un kā piedzimst teliņš. Otrais process ir daudz sāpīgāks un riskantāks. Nav nekādas vajadzības pirmo daļu saukt par fistfaku, jo tas tā vienkārši nav. Viss notiek medicīniski precīzi, un ir daudz mazāks stress govij nekā, kad to aplec bullis.

Protams, visa piensaimniecība ir nedaudz nežēlība, jo nu tāda ir pasaule – nekas šeit nav ideāls. Bez kompromisiem izdzīvot nav iespējams. Pat Harē Krišnas kustība, kurā govs ir svēts dzīvnieks, kas ir kā māte, kuru nekādā gadījumā nedrīkst nogalināt, neatsakās no vietējā tirgū pirktajiem piena produktiem. Viņiem ir dažas paraugfermas, kur govis netiek nokautas, bet tās nav ekonomiski nozīmīgas un kalpo tikai kā muzejs sludināšanas nolūkiem.

Pāreja uz veselīgu, no vardarbības brīvu pārtiku notiks, pateicoties zinātnes un tehnoloģiju attīstībai. Šobrīd notiek dažādi gēnu pētījumi, un varbūt jau pavisam drīz pienu varēs audzēt rauga sēnītēs (Saccharomyces cerevisiae). Vajag tikai rauga šūnā pārlikt gēnus, kas ražo pienu govīs, optimizēt procesu, atrast ekonomiski izdevīgo variantu un viss notiks. Tur var būt visādas nianses, kas vēl nav atrisinātas, bet konceptuāli lieta ir iespējama, tieši tāpat kā elektriskie auto bija iespējami jau pagātnē, un bija vajadzīgs tikai uzņēmīgs cilvēks, kas atrisinātu to ražošanas loģistikas aspektus.

Šāda piena ražošanas iztrādei būs vajadzīgas laboratorijas un vēlāk rūpnieciskas iekārtas.