Šeit ir sīkāks skaidrojums, kāpēc Izraēlā pat pēc 4. vakcīnas mirstība ir visaugstākā visā pandēmijas vēsturē. Tas ir pārsteidzoši, jo man vienmēr bija šķitis, ka Izraēla visu izdarīja ideāli. Viņi paši pirmie dabūja vakcīnas, viņi vakcinēja stingri pēc grupām, bet nenosodīja tos, kas bez rindas dienas beigās dabūja neizlietotās devas. Kur ir problēma?

Atbilde īsumā: Izraēlā ir nepietiekama vakcinācijas aptvere veco cilvēku grupā. Vecumā 60 gadiem ir vakcinēti mazāk par 90%. Salīdzinoši UK tie ir 97% ar balstvakcināciju vai pat vairāk, ja skaita tikai 1. vai 2. devas.

Es esmu ļoti vīlies ekspertos, kas atkal un atkal nespēj aptvert vienkāršu matemātisku lietu – risks no kovida gados vecākiem cilvēkiem ir tik ievērojami lielāks, ka jebkuri pasākumi, kas to neņem vērā, ir bezjēdzīgi. Pandēmijas sākumā bija ierosinājums īpaši aizsargāt gados vecākos cilvēkus, un ļaut pārējiem dzīvot netraucētu dzīvi. Tas tika noraidīts, un rezultātā bija ļoti liela mirstība gados vecāku cilvēku vidū. Pēc tam pienāca vakcinācijas laiks, un dažas valstis kā Latvija vairāk pievērsa uzmanību jauniešu vakcinācijai nevis tieši veco cilvēku aizsardzībai. Arī tas nākamajā vilnī radīja lielu mirstību veco cilvēku vidū. Šī pati kļūda tiek pieļauta ar balstvakcināciju – ja Latvijā ir 20–30% nevakcinētu senioru, tad balstvakcinācijai nav lielas vērtības un ietekmes uz kopējiem rezultātiem.

Es nezinu, kur ir problēma ekspertiem un politikas veidotājiem saprast, ka riska atšķirības starp 80 gadus un 40 gadus vecu cilvēku ir aptuveni 1000 reizes? Tas tiek atgādināts atkal un atkal, un viņi piekrīt, jā, tiešām tā ir. Bet kad nonāk pie pasākumu izstrādes, tas viss tiek aizmirsts un ignorēts. Pēc tam šie pasākumi izgāžas, un tad viņi secina, ka esam kļūdījušies un ignorējuši seniorus. Diemžēl, tas arī ir viss, jo atkal tiek pieņemti pasākumi, kas ignorē seniorus.