Neskaties augšup / Don't look up
Šī tiešām ir ļoti smieklīga komēdija par politiķu un sabiedrības dabu. Protams, gaumes atšķiras un nevienam nav jāpatīk itin visām filmām, bet viena lieta, ko pamanīju, bija, ka kritiķi cenšas pārāk daudz salīdzināt un prātot par to, kā šī filma simbolizē mūsu attieksmi pret klimata izmaiņām vai reakciju pret kovida pandēmiju. Šie salīdzinājumi nenostrādā, jo starp zemes bojāeju no komētas, klimata izmaiņām un kovidu ir pārāk lielas atšķirības. Realitātē tā ir vienkārši smieklīga filma par to, kā ASV prezidents (šoreiz sieviete), uzzinot, ka Zemē pēc 6 mēnešiem ietrieksies komēta, sāk nevis domāt par šo problēmu, bet citām nebūtiskām lietām, piemēram, par to kā šī problēma varētu tikt vai netikt izmantota priekšvēlēšanu kampaņā. Visdrīzāk reālajā dzīvē tā neviens nerīkotos, un tieši tāpēc šī filma ir ārkārtīgi smieklīga, jo ļauj vienkārši pasmieties, nevis meklēt zemtekstu.

Iespējams, ka cilvēku tribālisms ir sasniedzis jau tādu līmeni, ka pat vienkāršu komēdiju vairs nespēj redzēt kā joku, bez dziļāka politiska vēstījuma. Vai arī cilvēki ir tā apmāti ar “sašutuma kultūru” (ikonizēta kā Grētas how dare you?), ka vairs nav spējīgi vienkārši pasmieties par kaut ko, kas neietver reālās dzīves politiku, pret ko vērst šo sašutumu? Ilustrācijai – kad es cibā pie kāda ieraksta iebildu, ka filma tomēr ir smieklīga, šis cilvēks “uzsprāga” sašutumā par manu ieteikumu. Laikam jau tomēr viņam šis sašutums bija krājies ilgāku laiku, ka vajadzēja nolaist tvaiku.

Ja nu kādam to vajag, tad smiešanās par reālās dzīves absurdiem saistībā ar kovidu ir parādīta pēdējās Dienvidparka sērijās.