extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2016-03-02 18:02:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ADHD ...
jeb uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi, kas ASV tiek noteikti pēc DSM-4 parametriem apmēram 5-6% bērnu, bet Eiropā pēc ICD-10 tikai 1-2% bērnu. Šis fakts jau vien liek aizdomāties, cik lielā mērā šī problēma ir uzpūsta un nevajadzīgi ārstēta ar zālēm noteiktās valstīs.

Salīdzinājumā šizofrēnija, kuru ir vislielākais pamats uzskatīt par smadzeņu bojājuma slimību un kura skar līdz pat 1% cilvēku dzīves laikā, uzrāda apmēram vienādu izplatību visās valstīs un kultūrās. Zīmīgi, ka pēc PVO datiem šizofrēnijas ārstēšanas rezultāti ir labāki mazattīstītās valstīs, nekā rietumos. Tā ka sabiedrības attieksme, plašākas ģimenes atbalsts, mazāk konkurējoša sabiedrība, lielāka reliģijas ietekme utt. var vairāk palīdzēt pat šādu slimību gadījumā nekā tikai zāļu lietošana.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]panacea
2016-03-03 18:48 (saite)
nu farmakoloģijai, protams, ir kaut kāda nozīme kaut kādā garīgo slimību ārstēšanas kontekstā, bet, nu, es kā farmakoloģe piekritīšu, ka tieši psihiatrijā farmakoloģija ir reāli slidens lauciņš un man liekas, ka jebkurš normāls psihiatrs arī man piekritīs līdzi (es pazīstu diezgan daudzus psihiatrus, ja tas palīdz argumentam, haha).

par diagnozēm -- nu, es nezinu, man liekas, ka mēs tomēr runājam par vienu un to pašu, jo, protams, diagnozes jau ir vienas un tās pašas. problēma, par ko man liekas runā extranjero un es un vēl daudzi citi (palasi par dsm-5 skandālu) ir tā, ka lielākajai daļai psihiatrijas diagnožu, lai tām kvalificētos, ir jāizpilda, teiksim 6 simptomi no 8 -- kas nozīmē, ka dažādiem cilvēkiem var būt pilnīgi dažādi simptomi, bet viena slimība -- problēma, par ko runāja extranjero. tā kā psihiatrija nebalstās uz organisku diagnostiku, bet simptomātikas aprakstu, tad rodas problēma. vēl lielāks sajukums rodas tāpēc, ka bieži simptomi dažādām slimībām ir līdzīgi/vienādi un tad cilvēkiem ar vienādiem simptomiem ir dažādas slimības -- kā jau minētajā bipolar vs šizofrēnijas piemērā (kur nu vēl šizoafektīvās slimības utt). (vēl, kas man nāk prātā, kaut vai: https://en.wikipedia.org/wiki/Avoidant_personality_disorder#Controversy, kur viena ir smagi personības traucējumi, otrs ir sociāli pieņemta anxiety). vēl -- lai diagnosticētu pareizo slimību, to pašu bipolar mēdz paiet gadi, man liekas 10 un kādas 5 nepareizas diagnozes, lai noteiktu pareizo. un tas ir tieši dēļ neviennozīmības/nespējas pareizi diagnositicēt/bailēm stigmatizēt utt.

jā, bija cerība, ka dsm-5 būs vairāk balstīts uz spektru (nav), bet arī tur ir problēma. piemēram, iekš dsm-4 aspergera slimība bija autisma vieglākais spektrs. kad to ieviesa, pēkšņi amerikā par cik tur procentiem pieauga saslimšana ar autismu bērniem. sāka vainot vakcīnas. bet ne jau vakcīnas bija pie vainas, bet tas, ka iekļāva plašāku spektru ar autismu. jo diagnoze pati par sevi ir bināra -- ir vai nav. un kad ir diagnoze -- ir īpaši psihiatriska -- tā uzreiz vēl mūsdienās tomēr ir stigma. tagad iekš dsm-5 aspergers atkal ir izmests ārā.

un jā, tādi pētījumi, kā tu ieliki linku tiek veikti vesels kalns un tas ir tas ko cerams, kādu dienu ieviesīs tas NIH, bet tāda diagnostika kāda ir mūsdienās tos pētījumus vispār pilnīgi un absolūti ignorē.

un vēl -- šizofrēniju tiešām pilnīgi mierīgi var notēlot: https://en.wikipedia.org/wiki/Rosenhan_experiment

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?