extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2021-10-15 13:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viena lieta, ko es sajūtu ne tikai cibā, bet visas valsts mērogā, ir lielā pretestība pret cilvēkiem viegli uztveramas informācijas sniegšanu. Šo atšķirību starp oficiālu un viegli uztveramu vēstījumu var salīdzināt kā ar juridiskā valodā sastādītu līgumu, kurā ir pilns ar specifiskiem terminiem, kuru nozīmi nespeciālists nojauš tikai daļēji, un tirgotāja konsultanta izstāstu par preces īpašībām. Bieži vien ir prakse līgumus nemaz nelasīt, bet tikai parakstīt, lai gan arī tas nav pareizi. Tagad ir aicinājumi patērētāju līgumus rakstīt vienkāršiem cilvēkiem saprotamā valodā. Kad es UK slēdzu savu pirmo darba līgumu, darba devējs ne tikai iedeva līgumu rūpīgi izlasīt, bet arī izgāja cauri visiem punktiem pastāstot saviem vārdiem, ko tie nozīmē un ar piemēriem no reālās dzīves, kā tie darbojas. Šeit īpaši noderīga ir personīgā saruna, lai vajadzības gadījumā var uzreiz pārjautāt, ko nozīmē kāds vārds, un arī ātrāk izlaist kādas lietas, kas neattiecas uz manu gadījumu.

Ja mēs runājam par medicīnisku informāciju, tad šai rūpībai ir jābūt vēl lielākai. Es atceros, ka Latvijā bija pat publicēta vēstule ar prasību sniegt labāku informāciju par vakcīnām. Tas bija ļoti svarīgs signāls, ka cilvēkiem pietrūkst labas informācijas. Tā vietā bija nevajadzīgas diskusijas, ka, piemēram, vakcīnas nav eksperimentālas, jo Eiropas Zāļu aģentūra šādu terminu nelieto. Lai gan reāli cilvēki nelieto vārdus tikai ar birokrātu definētajām nozīmēm. Daudzi cilvēki sarunvalodā par eksperimentālām lietām sauc to, kas līdz galam vēl nav pārbaudīts, un arī šīs vakcīnas vēl nav līdz galam izpētītas. Tas nenozīmē, ka vakcinācija būtu nepamatota. Ieguvums vairākkārtīgi atsvēra iespējamo risku. Iespējams, ka birokrāti nezināja, kā to paskaidrot, tāpēc izsmēja tos, kas nosauca vakcīnas par eksperimentālām. Savukārt vienu no vēstules parakstītājiem pat atlaida no nozīmīga darba Saeimā. Iespējams, ka tur bija vēl citi iemesli, kas mazāk zināmi, tomēr tas bija ļoti slikts signāls, ka labākai informācijas sniegšanai nav lielas nozīmes.

Komunikācija ar cilvēkiem par medicīnas jautājumiem ir ļoti smalka un sarežģīta sfēra. Es nesaprotu, kāpēc man dzīvē ar to tagad ir jānoņemas, jo es tiešām esmu vismazāk piemērots šai lomai. Varbūt tas ir tāpēc, ka Latvijā neviens tai nepievērš nekādu uzmanību, ka esmu kā vienacis neredzīgo valstī.

Nesen bija gadījums ar vienu citu cilvēku, kurš ilgi negribēja vakcinēties, bet piedalījās dažādās diskusijās. Tad es atbraucu un neko nediskutēju, bet tikai pateicu – nu tagad ir pienācis laiks un tev vajadzētu novakcinēties. Un cilvēks mierīgi piekrita, ka jā, un es viņu tagad aizvedīšu uz vakcinācijas punktu. Tur nav mana nopelna, šo cilvēku pārliecināja tie pārējie, kas ar viņu iepriekš diskutēja. Es tikai atbraucu un uzķēru to brīdi, kurā cilvēks jau bija pārliecināts, lai gan to skaidri vārdos nebija paudis. Dažreiz ir jādod cilvēkam laiks pašam nonākt pie pareizā lēmuma. Mēs varam tikai dot precīzu un cilvēkam viegli saprotamu informāciju, atbildēt uz jautājumiem, bet, neizrādot nekādu spiedienu, izvēli atstāt paša cilvēka ziņā.

Cibā parādījās jautājumi par to, kāda ir mana attieksme pret (ne)vakcinētajiem personīgi? Absolūti nekāda. Man ir vienalga, vai mani apkārtējie ir vai nav vakcinējušies. Es to nejautāju, ja vien paši cilvēki neizrāda interesi par to runāt. Mani nesatrauc viņu izvēle, lai kāda tā būtu. Tā ir viņu privātā lieta, sensitīva veselības informācija, kura bez vajadzības nav citiem jāzina. Personīgi tas arī nekādi neietekmē manu attieksmi pret šiem cilvēkiem.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2021-10-21 22:48 (saite)
pirmkārt, tu esi zaibis čuvaks, ka pēc tam, kad tev rakstīju, ka būtu ahujenna, ja tu kādreiz arī atbildētu uz maniem komentiem pie sevis (kuri kā anonīmi haidojās), jo daļa no tevis šērotā kontenta man šķiet interesanta un man rodas daži jautājumi, tu norubīji anon komentēšanas opciju pavisam :D

bet es tev gribēju jautāt, ko tu vēlējies pateikt ar šo, tev tradicionāli, lakonisko komentāru?
“Covid is a clotting disease. Covid is a clotting disease. Covid is a clotting disease.”
https://globalcovidsummit.org/news/san-juan-panel-undertreatment-cited-as-a-cause-for-hospitalizations-long-haul-covid

man nestāv* lasīt visu to rakstu, kkādā mērā tāpēc, ka tā lapa man liekas skečī, un skečī man viņa liekas kaut vai tāpēc ka viņi atļaujas publicēt Maloni kurš nu diezgan neapstrīdami ir dirsējs, bet es neapgalvoju, ka viss, ko viņi publicē, ir sūds, jo piemēram John Campbell man šķiet ļoti korekts


*nē, manu funkciju nav ietekmējusi vakcinācija (jo es neesmu, lol)


extranjero, tā kā man nākas rakstīt šo komentu pie tevis (vārgā cerībā, ka formica izlasīs un atbildēs) - protams, es priecāšos, ja arī tev ir kāds viedoklis par to rakstu un tās vietnes leģitimitāti

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-22 10:36 (saite)
Man ļoti nepatīk visa šī lamāšanās un aso vārdu apmaiņa. Bet tā, kā pats dažreiz iesaistos (jo neviens neesam brīvs no netikumiem), atbildēšu uz šo.

Izlasīju šo rakstu, un vispārīgi tur nekā nepareiza nav. Domāju, ka problēma ir akcentos, kādus katrs tajos ieliek.

- Jā, ar kovidu ir tā, ka vairāk nogalina nevis pats vīruss, bet pārmērīga imūnsistēmas reakcija uz to. Tas arī rada visas problēmas ar pārmērīgu iekaisumu, trombus, šķidrumu plaušās, nosmakšanu utt. Problēma ir tajā, ka šajā stadijā jau ir grūti kaut ko iesākt. Ir zāles pret šo iekaisumu (lētās – metilprednizolons, vai dārgākas – tocilizumabs), bet pat ja tās samazina mirstību, teiksim par 30% vai pat 50%, tik un tā daudzi nomirs vai pēc smagas slimības būs ar iedragātu veselību. Mēs nezinām, kā izvairīties no tā, un vienīgais veids ir nesaslimt ar kovidu vispār.

- Jā, iepriekš inficētie parasti ir ar labu imunitāti. Pat ja tie ir 30%, tik un tā paliek 70%, kuriem nav imunitātes. Latvijā jau atzīst sertifikātu izslimojušiem uz 6 mēnešiem. Varēja arī ilgāk, bet ir valstis, kur to neatzīst, un šis raksts ir vairāk kritika šīm citām valstīm.

- Arī par vakcināciju, es piekrītu, ka galvenais ir veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar blakusslimībām. Ja vispār nevakcinētos jaunieši, tad rādītāji jebkurā valstī nebūtu daudz atšķirīgi. Šeit ir viena nianse, ka daudzi cilvēki domā, ka ir veselīgi, “spēka briedumā”. Bet ja paskatās kaut vai uz nelaiķa Cimdara foto, ir redzams, ka viņam ir liekais svars, iespējas hipertensija un sirds problēmas. Varbūt viņš nelietoja nekādas zāles, jo neuzticējās medicīnai. Nav nekāds brīnums, ka viņam kovids iegrieza tik smagi. Bet sabiedrībā daudzi pat nedomā, ka liekais svars ir medicīniska problēma. Ja to mēģinātu tā pavērst, tad šie cilvēki ļoti apvainotos utt., tāpēc valdībām un pat medicīnas organizācijām ir vieglāk pavērst to tā, ka visiem jāvakcinējas. Man nav iebildumu pret šo ieteikumu, bet ir iebildumi, ka tas tiek darīts kā obligāts piespiedu pasākums, kas patiesībā tikai samazina vakcinēšanās rādītājus. Nu labi, tie, kas baidās zaudēt darbu, tomēr vakcinēsies, bet pensionārus, kuriem tas ir vēl svarīgāk, atteiksies, un beigās jau problēma netiek risināta.

Par pīķa proteīnu – tas viss ietilps kopējā vakcīnas drošības profilā. Gadījumi ar miokardītu ir ļoti reti, pamatā jaunākiem cilvēkiem, kuri no tā ātri atlabst. Domājams, ka process ir tieši saistīts ar to, kā šī mRNS vakcīna darbojas – ievada šūnās mRNS, no kura ražo proteīnu, kas izvadās uz šūnu virsmas, lai imūnsistēma to atrastu un iznīcinātu šo šūnu, aktivizējot visu imūnsistēmu (kas rada iekaisumu). Vakcīnu ievada muskulī, tāpēc arī tā vieta sāp, bet daļa šī mRNS iekļūst asinsritē un attiecīgi iekļūst sirds šūnās. Par laimi muskuļu šūnas ļoti labi atjaunojas, un viss notiek, kā paredzēts.

Šo lietu dziļa izpēte prasa ļoti lielus resursus un datu ievākšanu, kuras Dr. Malone nav pieejamas, tāpēc viņš vienkārši izvirza dažādas teorijas, no kurām vairums būs nepareizas (kas arī ir normāli, jo medicīnas pētniecībā tas ir normāli, ka vairums teoriju pētījumos nepierādās). Problēma ar viņu ir šī jautājuma pacelšana politiskā līmenī. Cilvēki, kas nesaprot lietas, domā, ka viņa teorijas jau ir 100% pierādītas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-22 10:48 (saite)
Kā piemērs, par dažādām nepierādītām teorijām, joprojām nav skaidra D vitamīna ietekme uz kovida smagumu. Iepriekš bija doma, ka smagas sekas ir tiem, kam ir liels D vitamīna trūkums – daži pat apgalvoja, ka izdalot bezmaksas D vitamīna piedevas, pandēmija tiks atrisināta. Protams, tās ir naivas cerības, un pētījumi par slimības smaguma atkarību no D vitamīna līmeņa, ir ļoti neskaidri. Šķiet, ka tam ir kaut kāda ietekme, bet visdrīzāk vāja. Varbūt drusku lielāka nekā ivermektīnam, bet nekas īpašs. Atcerēsimies, ka arī ivermektīnam bija daži pozitīvi pētījumi, bet tas visdrīzāk bija statistika anomālija. Plašāki pētījumi parādīja, ka ietekmes nav vai ir ļoti minimāla. Bet ir cilvēki un pat mediķi, kas tam nespēj noticēt (jo visi esam cilvēki galu galā), tāpēc atsakās pieņemt šos datus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-10-29 00:34 (saite)
šo tu sauc par minimālu ietekmi un statistisku anomāliju?
https://ivmmeta.com/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-29 08:49 (saite)
Nē, to sauc GIGO.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?