extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2021-06-02 07:57:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šī vēstule ir ļoti būtiska, un tādai vajadzēja būt jau pirms gada.

Īsumā tā ir par skaidrāku un precīzāku informāciju, lai nebūtu tā, ka mēs visi dzīvojam neskaidrības miglā. Ja vakcīnas pasargā, tad mēs gribam zināt konkrēti, cik lielā mērā, pat ar precīziem skaitļiem. Ja kāda informācija vēl nav skaidri zināma, tad kādi ir pašreizējie beiziāna pamatpieņēmumi? Ja tas netiek skaidrots, tad tas rada nevajadzīgas bailes, satraukumu, antivakcinācijas noskaņojumu, vai gluži otrādi – nevajadzīgus uzbrukumus šaubīgajiem.

Tāpat mēs gribam zināt, kā valdība pieņem lēmumus par dažādiem pasākumiem. Nevis tikai PR mērķiem domātās preses relīzes, bet konkrētu informāciju ar skaitļiem un pamatojumu. Komentāros jau kāds pamanīja, ka Pfizer vakcīnas ražotājs zāļu aprakstā ziņo, ka persona tiek uzskatīta par pilnībā aizsargātu 7 dienas pēc otrās devas, kamēr valdības noteikumos ir teikts, ka tās ir 14 dienas. Kāds pamats ilgākam periodam? Visdrīzāk jau bija tā, ka kāds ierēdnis, kas neko no šīm lietām nesaprot, vienkārši izdomāja – drošs paliek nedrošs – pieliksim vēl 7 dienas klāt. Tas nekādi neveicina uzticību valdībai un ieviestajiem noteikumiem.

Piemēram, mēs jau zinām, ka AstraZeneca vakcīna var izraisīt trombozi. Mēs nezinām, kādi tam ir iemesli, bet ir ziņots šīs blakusparādības nāves risks ir ārkārtīgi niecīgs: tikai 0,00018%, savukārt nāves risks no kovida 30-39 gadu vecu cilvēku grupā ir 0,04%, tātad attiecība ir aptuveni 1:222. Tomēr jāņem arī vērā, ka mirstības rādītāji no kovida ievērojami atšķiras veseliem cilvēkiem un cilvēkiem ar jau esošām slimībām (diabēts, aptaukošanās utt.). Es nezinu cik šī atšķirība ir liela, bet pieņemsim, ka 10 reizes. Tātad risks nomirt no vakcīnas būtu apmēram 20 reizes mazāks nekā no kovida. Tas paskaidro, kāpēc jaunākiem cilvēkiem dosim Pfizer vai Moderna vakcīnu.

Domāju, ka daudzi man tagad uzbruks par panikas celšanu. Es uzskatu, ka daudziem cilvēkiem lielāku paniku rada tieši skaidras informācijas nesniegšana.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2021-06-02 13:54 (saite)
2) pamatojums?

4) izvairīga atbilde. Ja tu uzrunā cilvēku, tad kas ir svarīgāk?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-06-02 15:18 (saite)
2) Jo neviena vakcīna nav 100%, vakcinētais var vīrusu dabūt no nevakcinēta un padot tālāk. Faktiski var runāt par sava veida skalu - jo zemāka vīrusa izplatība, jo mazāka vajadzība vakcinētajiem kaut ko ievērot.

4) Kāpēc izvairīga? Tava atbilde bija korekta, es tikai papildināju. Galu galā ilgtermiņā arī indivīda interesēs ir, lai tiek sasniegta pūļa imunitāte.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-06-02 15:40 (saite)
2) “Nav 100% efektīva” nav nekāda atbilde. Lai to izvērtētu, mums ir jābūt vismaz kaut kādiem pieņēmumiem, cik liela ir šī efektivitāte un kādus riskus tā. Tieši par to jau ir šī vēstule, ka tas netiek paskaidrots, lai gan pēc beiziāna var noteikt sākotnējās aplēses, pat ja informācija vēl nav pilnīga.

4) Tas bija jautājums ar vienu izvēli. Tas ir konkrēti, ko gribētu zināt caurmēra cilvēks. Dažreiz tiešajā komunikācijā nākas lietas vienkāršot. Es zinu, cik tas ir grūti, jo tiek ziedota precizitāte, bet tas reizēm ir jādara.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-06-02 16:42 (saite)
"caurmēra cilvēks"?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-06-02 18:53 (saite)
Zāļu instrukcijas dalās tajās, kas paredzētas veselības aprūpes profesionāļiem, un tajās, kas paredzētas pacientiem. Pirmās ir garākas un ar sīkāku informāciju, bet būtībā tās ir par vienu un to pašu – kam zāles domātas, kā lietot, kādas blakusparādības, vai var lietot grūtnieces utml.

Šis princips par atšķirīgu lasītāju tiek paplašināts vēl tālāk – tagad arī cita informācija ir jāpielāgo caurmēra lasītājam, ar ko tiek domāts jomas nespeciālists. Šī informācija ir, piemēram, paziņojumi par jaunām zālēm, pētījumu kopsavilkums, brīdinājumi par jaunām blakusparādībām utt.

Kādreiz tā nedalīja, un ārsti neko daudz pacientiem par zālēm vai terapijām nestāstīja. Farmaceitiem pat ētikas kodeksā bija norādīts, ka nedrīkst pacientiem stāstīt par zāļu iedarbības mehānismu.

Šodien šķiet dīvaini, ka agrāk šo informāciju uzskatīja par sargājamo no pacienta. Tagad ir redzams, ka jo informētāks ir pacients, jo labāka līdzestība (atbilstība) ārstēšanai un labāki rezultāti un uzticēšanās ārstiem. Protams, informācijai ir jābūt pielāgotai pacientu izpratnei, un dažreiz ārstiem, kas internalizējuši profesionālo žargonu, ir grūtības to pielāgot. Tāpēc ir vajadzīgi komunikatori, kas to var labāk izdarīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mranarhs
2021-06-03 10:50 (saite)
Zini, kur ir problēma? Tāds caurmēra cilvēks neeksistē. Nevar taisīt PR un komunikāciju caurmēra cilvēkam, jo tāda nav.

Šeit to ļoti labi izskaidro Dave Trott.
https://www.campaignlive.co.uk/article/average-not-majority/1715107

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-06-03 10:57 (saite)
Protams, tas rada lielas grūtības.

Bet atrisinājums jau nav padoties un neko nedarīt. Es tieši pieminēju zāļu instrukcijas, jo tas ir labs piemērs, ka informācijas pielāgošana nespeciālistiem strādā un ir vajadzīga.

Tāpat vikipēdija ir ļoti izmainījusi informācijas meklēšanu par svarīgiem, parasti gan nekontroversiāliem un nepolitiskiem jautājumiem.

Politika varbūt ir ļoti specifiska lieta, kurai vajadzīga īpaša pieeja. Bet ja runājam par sabiedrības veselību, tad mums mazāk vajag politikas, bet vairāk skaidras informāciju – līdzīgi kā ar zāļu instrukcijām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?