extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2020-10-08 06:47:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Atradu cibā:

Pirmo reizi dzīvē piedzīvoju situāciju, kad nesaprotu cilvēka emocijas. Neesmu mēģinājusi kaut kādus ledus spaiņa izaicinājums, bet šī nebija forša sajūta. Iedomājies, ja nekad nespēj ar ādu sajust otra cilvēka emocijas? Ja jāmācās pazīmes un "jāpiešaujas"? brrr

Vai tiešām tā ir, ka cilvēki spēj sajust cita emocijas tuvu pie 100%? Man šķiet, ka cilvēki bieži māna sevi, domādami, ka saprot biežāk nekā to patiesībā spēj. Es teiktu, ka spēju sajust, nu varbūt 5% gadījumā, un tas neko daudz dzīvē netraucē, izņemot attiecības ar tādiem, kuriem emocijas nu ir viss, ka nav pat saprotams, ar kuru galu viņi domā.

Bet jebkurā gadījumā, vai cilvēki tiešām ir tādi emocionālie vampīri, ka spēj biedroties tikai tad, ja sajūt cita emocijas? Nav brīnums, ka pasaulē ir tik daudz ļaunuma, jo cilvēki veido burbuļus, lai barotos no viens otra emocijām, tā vietā, lai izsvērtu jautājumus ar savu prātu un loģiku. Nedaudz jau emocijas vajag, bet nu tas, kas pasaulē notiek, ir tiešām par traku. Viss šis tribālisms un piesliešanās tikai “pareizajiem” viedokļiem.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dombrava
2020-10-10 23:27 (saite)
Lai būtu labāka komunikācija. Bet nav vienmēr jācenšas lasīt, ras vispār atkarīgs no tā, kā katrs esam iekārtots. Nu vismaz es jūtos drošāk, ja spēju saprast otra emocijas. Ir profesijas, kur ir ļoti vēlams lasīt emocijas.

Protams, var nodot informāciju ļoti labi arī tad, ja emocijas nenolasa. Profesionālā komunikācijā varbūt tas pat palīdz, ja vajag paskaidrot tikai faktus.

Varbūt īsti nesapratu tava ieraksta būtību, jo pašlaik ir darbs ar bērniem, līdz ar to empātija, spēja saprast, ko viņi domā un jūt ir svarīga, jo bērni 3 gadu vecumā visu paši paskaidrot vēl nespēj. Taču noteikti arī mācos spēju klausīties.

Es atceros, ka vienā medicīnas grāmatā kāds ārsts bija uzrakstījis, ka cilvēki varbūt evolucionēs tā, ka varēšot iztikt bez emocijām. Man tas šķita jocīgi un vecmodīgi. Taču saprotu, ka vēl trūkst faktu, lai varētu to apstrīdēt objektīvi. Cilvēcīgi varu mēģināt paskaidrot, kāpēc subjektīvi emocijas šķiet vērtīgas, bet zinātniski grūtāk.

Man pašai šķiet, ka cilvēki ir dažādi, citi prot lasīt emocijas, tāpēc arī par tām vairāk runā. Bet nu tas vienkāršoti, jo te komentāros rakstīja, ka tas var būt traucējoši.

Es tiešām neko sakarīgu uzrakstīt nevaru par šo.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-10-15 08:42 (saite)
Skaidrs, ka darbā ar bērniem spēja nolasīt emocijas ir būtiska, jo bērni vēl nemāk labi paskaidrot, ko viņi grib. Ar zīdaiņiem, kas vispār nerunā, tā ir faktiski vienīgā saziņas forma.

Bet pieaugušiem cilvēkiem nav šādu traucējumu. Kas liek domāt, ka pārmērīga balstīšanās uz emocijām, zināmā mērā ir bērnišķīgums. Sievietēm tas ir izteikts vairāk, jo viņām jāaudzina bērni. Bet citādi tam saziņā ir negatīvās puses – melnbaltā domāšana, nespēja izšķirt nianses, traucē pieņemt racionālus lēmumus utt. Un arī tas, ja kāds neizrāda emocijas, tad automātiski sāk domāt, ka tas ir sociopāts. Ha, sociopāti jūs visus manipulētu ar superlielisku emociju tēlošanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?