extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2020-10-08 06:47:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Atradu cibā:

Pirmo reizi dzīvē piedzīvoju situāciju, kad nesaprotu cilvēka emocijas. Neesmu mēģinājusi kaut kādus ledus spaiņa izaicinājums, bet šī nebija forša sajūta. Iedomājies, ja nekad nespēj ar ādu sajust otra cilvēka emocijas? Ja jāmācās pazīmes un "jāpiešaujas"? brrr

Vai tiešām tā ir, ka cilvēki spēj sajust cita emocijas tuvu pie 100%? Man šķiet, ka cilvēki bieži māna sevi, domādami, ka saprot biežāk nekā to patiesībā spēj. Es teiktu, ka spēju sajust, nu varbūt 5% gadījumā, un tas neko daudz dzīvē netraucē, izņemot attiecības ar tādiem, kuriem emocijas nu ir viss, ka nav pat saprotams, ar kuru galu viņi domā.

Bet jebkurā gadījumā, vai cilvēki tiešām ir tādi emocionālie vampīri, ka spēj biedroties tikai tad, ja sajūt cita emocijas? Nav brīnums, ka pasaulē ir tik daudz ļaunuma, jo cilvēki veido burbuļus, lai barotos no viens otra emocijām, tā vietā, lai izsvērtu jautājumus ar savu prātu un loģiku. Nedaudz jau emocijas vajag, bet nu tas, kas pasaulē notiek, ir tiešām par traku. Viss šis tribālisms un piesliešanās tikai “pareizajiem” viedokļiem.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2020-10-08 18:02 (saite)
Es diezgan labi nomanu cilvēku noskaņojumu un man tas biežāk traucē, nekā palīdz, tā kā par emocionālo vampīrismu tu šajā kontektā lieki. Emo vampīri ir tie, kas pamatā intensīvi emocionē paši, tādējādi izsūcot no citiem enerģiju. Cenšos izvairīties no cilvēkiem, kas ir pārāk agresīvi runīgi, cenšas dominēt dzīves telpu ar savu uzstāšanos, kas pārsvarā ir sekla vai pat stulba. Tajā pašā laikā sociālās situācijās pašam laikam ir daļējs autisms, jo neprotu/bailes paust sevi uz āru.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-10-09 08:33 (saite)
Es nešaubos, ka noteikti vissliktāk nolasītu emocijas starp visiem cibā, un tikt un tā aptiekā tas ir reizēm jādara – gan jāpasaka līdzjūtība, kādam kas tikko zaudējis tuvinieku slimības dēļ, gan jānoliek pie vietas kāds nekauņa.

Bet jautājums bija – kāpēc, cilvēki, kuriem tas padodas labāk, bieži nespēj vispār nekā citādi operēt ar cilvēkiem, kā tikai caur šo emocionālo prizmu? Nu man gadās, ka es nenolasu cilvēki, bet darbu izdaru tik un tā. Tas, ka klients varbūt nav tik apmierināts, ka viņam īstajā brīdī nepasmaidīja un nepaskatījās acīs un nepateica līdzjūtīgu vārdu, atsver tas, ka viņam iedod pareizās zāles un skaidri pastāsta, ko ar tām darīt. Bet ir darbinieki, kuriem dažu neapmierinātu klientu dēļ ir regulāras nervu krīzes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-10-10 16:04 (saite)
Esmu savā laika strādājis apkalpošanas sfērā un bija tā, ka daudziem klientiem tieši patika mans atklātums un pofigistiskā attieksme. Tiesa, strādāju ar būvmateriāliem, tāpēc tur klientūra arī pārsvarā vienkāršāki ļaudis. Visi tie jūtīgie un cimperlīgie, nevienam viņi nepatīk un tā ir viņu pašu vaina, ka pastāvīgi jūtas aizskarti.

Kas attiecas uz cilvēkiem, kas operē tikai uz emociju bāzes, tad pamatā tās ir sievietes un ar to jārēķinās. Vīrieši ir no Marsa, sievietes no Venēras un basta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-10-10 21:21 (saite)
Nu tā laikam ir, visas tās bija sievietes. Jābeidz domāt, ka var būt vienlīdzība...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?