Es nešaubos, ka noteikti vissliktāk nolasītu emocijas starp visiem cibā, un tikt un tā aptiekā tas ir reizēm jādara – gan jāpasaka līdzjūtība, kādam kas tikko zaudējis tuvinieku slimības dēļ, gan jānoliek pie vietas kāds nekauņa.

Bet jautājums bija – kāpēc, cilvēki, kuriem tas padodas labāk, bieži nespēj vispār nekā citādi operēt ar cilvēkiem, kā tikai caur šo emocionālo prizmu? Nu man gadās, ka es nenolasu cilvēki, bet darbu izdaru tik un tā. Tas, ka klients varbūt nav tik apmierināts, ka viņam īstajā brīdī nepasmaidīja un nepaskatījās acīs un nepateica līdzjūtīgu vārdu, atsver tas, ka viņam iedod pareizās zāles un skaidri pastāsta, ko ar tām darīt. Bet ir darbinieki, kuriem dažu neapmierinātu klientu dēļ ir regulāras nervu krīzes.