Visuzskatāmākais mācību grāmatas piemērs par karantīnas bezjēdzību un lielo kaitējumu, ko tā nodara iedzīvotājiem, ir Peru. Peru izcieta milzīgas grūtības, pat pārtikas trūkumu, jo viņu ekonomika nav īpaši spēcīga.

Viņi uzsāka ārkārtīgi stingru karantīnu jau 15. martā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, lai gan tobrīd viņiem vēl valstī bija maz atklāto gadījumu.



Pateicoties stingrajiem pasākumiem, kuru uzraudzībā pat tikai iesaistīta armija, viņiem izdevās aizkavēt lielo vilni apmēram par mēnesi – tas sasniedza maksimumu tikai 20. jūnijā. Bet pēc tam tas īpaši nesamazinājās un joprojām ir gandrīz pīķa līmenī. Pēc mirušo skaita viņi jau ir apsteiguši ASV, Zviedriju, un visdrīzāk līdz pūļa imunitātes iegūšanai apsteigs arī citas valstis pirmajā desmitniekā.

Man šķiet, ka kaut kas līdzīgs tagad notiks daudzās vietās. Saskaņā ar noteiktiem aprēķiniem pūļa imunitātei ir vajadzīgs 10%–20% pārslimojošo atkarībā no apstākļiem. Faktiski Itālija, UK, Zviedrija, Ņujorka, un vēl šur tur tas jau ir sasniegts. Šajās valstīs cilvēki var būt mierīgi, ka viss ir beidzies. Citās valstīs varēs turpināt satraukties un domāt par jaunu karantīnas pasākumu ieviešanu, lai vēl vairāk nogremdētu ekonomiku.