Par ko var vainot Zviedriju, ir tas, ka šajā sabiedrībā netika diskutēts, vai “nekā nedarīšana” koronavīrusa sakarā ir labāka politika salīdzinājumā ar citām iespējamām politikām, piemēram, pilnīga karantīna 2 mēnešu garumā.
Taču šī kritika vēl lielākā mērā ir tieši tāpat attiecināma uz citām valstīm, kas izvēlējās citādu politiku. Un šeit jau tika nopietni ierobežota vārda brīvība un demokrātija. Tie, kas uzdrošinājās par to diskutēt, tika nobloķēti, viņu raksti izdzēsti un citādi brīdināti, ka tādas runas nav pieņemamas.
Pat cibā mani šī iemesla dēļ nosauca par psihopātu. Iespējams, ka cilvēki šobrīd vēl nav spējīgi diskutēt par tik jutīgām tēmām kā sabiedrības veselība un nāve. Šīs diskusijas drīkst atļaut tikai elites aprindās, un pārējiem iedzīvotājiem ir tikai paklausīgi jāseko – vai nu tā būtu Ķīna, Baltkrievija vai UK.