extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2020-06-23 08:43:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šodien Slatestarcodex blogs tika izdzēsts, jo NY Times reportieris, pārkāpjot visas ētikas normas, piedraudēja rakstā atklāt bloga autora īsto vārdu.

Šis pat nav nekāds kultūru karš, bet vienkārši pilnīgs žurnālisma pagrimums. SSC autoram ir daudz iemeslu saglabāt pseidoanonimitāti, un viņš neko nav noziedzies, lai to neievērotu. Doxošana ir ļoti nopietns ētikas pārkāpums.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hedera
2020-06-24 22:09 (saite)
Šeit es tev pilnīgi piekrītu. Šis ir, manuprāt, traģisks notikums, jo SSC ir viena no retajām vietām internetos, kas spēj ļoti dažādi domājošus cilvēkus apvienot cieņpilnā diskusijā. Ļoti nesaprotu, kādēļ NYT žurnālists tā izdomāja rīkoties, neticu, ka doxxing jēdziens ir svešs un tādēļ nesaprata Scott Alexander argumentus. Tiešām, briesmīgi.

Man šķiet, ka tas, ko Scott Alexander tagad izdarīja (noslēpa blogu, bet atstāja detalizētu situācijas izklāstu) ir pareizākā stratēģija. Kā jau viņš rakstīja - ja nav bloga, nav arī iemesls publicēt rakstu ar viņa īsto vārdu. Ceru uz to, ka blogs atgriezīsies, kaut vai citā formātā un ar citu vārdu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-06-26 22:25 (saite)
Ciba droši vien labi saprot šo pseido-anonimitātes jēgu. Mēs jau arī esam tādi pseidoanonīmi, un daudzi jau mēs tiekamies un zinām viens otru. Bet atklāt šeit īstos vārdus skaitās sliktais tonis un parasti notiek ķīviņos, kad gribas kādam ieriebt. Jo skaidrs, ka nav vajadzīgs, lai potenciālais darba devējs (varbūt pat kādam šeit ir pacienti vai tamlīdzīgi) zinātu par šo vietu.

Tāpēc Eiropa tomēr dara pareizi ar privātuma lietām. Mums ir gan GDPR, gan tiesības tikt aizmirstam, un pat google var iesniegt petīciju, lai neparādās meklētājā kādi nebūtiski, triviāli, bet iespējami apkaunojoši fakti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2020-06-27 00:19 (saite)
Jā, cibā tas jau izsenis ir nerakstīts-bet-visiem-zināms likums, ka īstos vārdus izpauž paši, ja vēlas, bet citi nedrīkst. Tāpat pie šīs tēmas arī 1) zematslēgas ierakstus detalizēti neapspriež publiskos ierakstos; 2) ja savstarpēji pazīstami cibiņi sadiršas, tad nevelk sračus uz citām platformām, kur ir īstie vārdi.

Un patiešām tas punkts par žurnālistu ētiku ir svarīgs - kopš kura laika klikšķu dēļ publicēt savu avotu īstos vārdus skaitās ētiski? Jo kā jau SSC teica - viņš nav noziedznieks, kura vārda atklāšana nestu sabiedrībai kādu labumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?