Eos ([info]eos) rakstīja,
@ 2026-07-16 20:43:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Gandarījums
Nākamgad ap šo laiku es būšu, visticamāk, pabeidzis bakalauru, iestājies maģistrantūrā(jo uzņemšana LU maģistros ir no 20. jūnija līdz 9.jūlijam),
tāpat būšu atvaļinājumā, tāpat gaidīšu iespēju augustā padzīvot laukos.

Taču, kur ir prieks? Kur ir prieks par nokārtoto bakalauru, diplomu?

Es taču varētu paņemt un nopirkt biļetes uz savu mīļāko grupu koncertiem, aizbraukt uz Fēru salām vai vismaz Norvēģiju,
aizbraukt uz Īriju, kur plānojām ar māsu doties un atzīmēt, kad man būs diploms (es iesāku bakalauru studēt 2009.gadā)? Man, turklāt, sola viens tēvs par viņa meitas sekmīgu
aizvadīšanu uz RSU bonusu naudas prēmijas izskatā.


***

Manai māsai bija tieksme uz pašnāvību un depresijām, pat ja viņa reāli neslimoja ar depresiju, tā kā es.

Viņa teica pēc 9.klases, ka jūtas, it kā pēc katra gada būtu nopelnījusi medaļu par to, ka nav pārgriezusi sev vēnas.

Ka viņa to nedara tikai savas mātes dēļ, jo tad tik daudz darba būtu zudumā.

Taču tad izrādījās, ka viņa 19 gadu vecumā bija atradusi citu pašnāvības veidu.


***

Mēs ar māsu klausījāmies diezgan atšķirīgu smago metālu, taču tas bija laiks (2010. - 2013. gads.), kad kaut kā viņa izslīdēja no mana redzesloka.

Es nejutos pārāk atbildīgs/vainīgs, ka viņa tā izdarīja, taču tik un tā, varēja taču atrast kaut vienu 1 iemeslu dzīvot?!

***

Es domāju, ka tāpēc es saprotu cilvēkus, kuri ne par ko nepriecājas. Viņi nav atraduši tādu dzīves jēgu, kas ir iekšpusē.

Ne jau darbs, nauda/vara, ģimene, attiecības cilvēku var noturēt šai saulē. Māsai bija viss relatīvi normālai dzīvošanai
Latvijā. Viņa piedzima 1993.gadā un varēja mācīties normālā skolā. Viņai nebija transseksuālisma, autisma, aseksualitātes, viņu klasē
neapcēla. Viņai bija viena ļoti tuva draudzene. Viņai ļoti patika daba un staigāt apkārt pa mežiem, kur nav cilvēku.

Un tomēr viņai šī sistēma, ka šajā realitātē, PLANĒTĀ ZEME, Piena ceļā, ir visu laiku jāizvēlas, un izvēlēm ir sekas, viņu nogurdināja.

Kaut kas dziļi iekšā viņā pretojās tam, ka par visu cilvēks ir it kā atbildīgs, taču neviens nav līdz galam izstāstījis, kā darbojas liktenis. Kā
darbojas dzīve. Tu ej, dari, kaut ko izvēlies, taču kā piedzimsti lielā mērā akls, tā nomirsti. Viņa tā uzskatīja.

Viņa domāja, ka pati piedzimšana bija ļoti briesmīga. Ka viņai kāds ir licis piedzimt. Šajā vietā, kur nav skaidru spēles noteikumu.
Šajā vietā, kur ir tik daudz ciešanu un netaisnības.

Viņa sacēlās pret pašu faktu, jo viņa uzskatīja, ka nav piedzimusi labprātīgi. Kad es vēlāk izlasīju par Samsāras ratu, un to, ka
cilvēks ir spiests iemiesoties ļoti daudz reižu, kaut pats negrib, es sāku viņu labāk saprast.

Taču viņa ticēja tikai tam, ka pastāv dzīve ārpus miesiskā ķermeņa. Ne kristietība, ne budisms, nekāda reliģija
viņai nepatika, jo nedeva atbildi uz to, kas ir tas LIELAIS ĻAUNAIS, kas licis viņai piedzimt.

Viņa, šķiet, uz šo lielo ļauno visu dzīvi bija dziļi apvainojusies.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2026-07-19 10:45 (saite)
Man vienmēr bijis mazliet līdzīgs viedoklis un tagad savā vecumā esmu 100% drošs, ka vismaz šī, materiālā pasaule, ir Sātana valdījums. Tajā pašā laikā vienmēr bijis riebums pret pašnāvību (māte izdarīja) un iekšēja pretestība pat nopietni to pat apdomāt. Tagad esmu sapratis, ka man nevajag nekādu iekšējo jēgu, bet uzticību savam Radītājam. Ne šīs elles arhitektam, bet tieši manis/mūsu radītājam. Jūtu kā tajā teicienā, kad es sev palīdzu pats, tad arī Dievs palīdz.
Es arī gandrīz nekad ne par ko nepriecājos, bet protu aizrauties ar sīkumiem, jo laikam ir daļa autisma iekšā. Tas man aizvieto prieku un pa lielam neko citu arī nevajag. Man nepatīk cilvēki un nevēlos, lai tie ilgu laiku būtu tuvumā, tāpēc ķimerēties ar lietām ir interesantāk, kaut nekādu dziļo jēgu nedod. Padoties pašnāvības demonam ir tikai kalpot Lielajam Ļaunajam.
Žēl par tavu māsu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]eos
2026-07-19 12:09 (saite)
Jā, par to, ka cilvēki neprot pretoties kārdinājumam principus iemainīt pret paaugstinājumu karjerā, tas ir daudz tā novērots LV darba vietās. Es jau, lielākoties, esmu strādājis pats sev, kā freelancer, taču man apkārt esošie draugi/paziņas saka, ka LV cīņa par to, kurš būs priekšnieks un tāpēc varēs citus komandēt un čakarēt, esot lielāka nekā citās valstīs.

Tas ir diezgan traki, ja māte izdarīja. Tu tomēr, pēc visa spriežot, neesi ne nodzēries, ne 5 gadus lietojis marihuānu, funkcionē. Darbs ir, pats sevi uzturēt vari. Man 5 gadu vecumā Liepājā nosita onkuli, kurš bija manas vecmāmiņas māsas vīra dēls. Pret mani labi izturējās.

Vietējie huligāni nosita par to, ka viņš ilgstoši atļāvās neatdot parādu.

Šis cilvēks smēķēja, dzēra, spēlēja azartspēles, veda mājās maukas, taču ar mani spēlējās un bija jauks. Iemācīja zoli spēlēt, piemēram.

Tad nu uz visu dzīvi tā man bija mācība, ka man augstāk minētās lietas labāk nedarīt, jo tad var gadīties, ka, nonākot parādos, kāds nosit. 90-to gadu sākumā jau tādu parādu piedziņas kompāniju nebija. Piekāva vienreiz, ja neatdeva naudu, otrreiz, un tad varēja arī nosist.

Policija ierakstīja lietā, ka Māris ir noslīcis Liepājas ezerā, kaut bija skaidrs, ka nosists, un tad līķis ielikts ezerā.

Jā, aspergera sindromam, kas skaitās mūsdienās level 1 autism, ir tā saucamās speciālās intereses. Man arī ir bijis tā, ka es varu pusgadu pa astoņām stundām dienā spēlēt bridžu, mācīties fizikā vienu tēmu, un tad jūtos, ka laiku pavadu vērtīgi. Pat ja tā skaitās kā apmātība dažreiz. Tādos brīžos man vajag blakus cilvēku, kas atgādina, ka vajag paēst arī.

***

Tur jau ir tā lieta, ka Tu diezgan precīzi saki "pašnāvības dēmons". Es šo ierakstu uzrakstīju no māsas skatpunkta. Es pats uzskatu, ka ir tādas pašnāvības būtnes, kas cilvēku provocē. Un tad ir jāprot no tām atbrīvoties, tāpat kā no citām uzmācīgām domām.

Kā arī tas, ka gan Vēdās, gan Budisma rakstos ir par iziešanu no Samsāras riteņa, metodēm, kā panākt, lai tomēr vairāk nav šeit jāpiedzimst.

Taču darbs ar sevi, sava rakstura, domu tīrības uzlabošana prasa ilgu laiku. Parasti 2-5 gadus kā minimums. Ja nav skaidra mērķa, kāpēc dzīvot, kādas lietas dēļ celties un iet darīt, tad var trūkt motivācijas.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?