Eos ([info]eos) rakstīja,
Jā, par to, ka cilvēki neprot pretoties kārdinājumam principus iemainīt pret paaugstinājumu karjerā, tas ir daudz tā novērots LV darba vietās. Es jau, lielākoties, esmu strādājis pats sev, kā freelancer, taču man apkārt esošie draugi/paziņas saka, ka LV cīņa par to, kurš būs priekšnieks un tāpēc varēs citus komandēt un čakarēt, esot lielāka nekā citās valstīs.

Tas ir diezgan traki, ja māte izdarīja. Tu tomēr, pēc visa spriežot, neesi ne nodzēries, ne 5 gadus lietojis marihuānu, funkcionē. Darbs ir, pats sevi uzturēt vari. Man 5 gadu vecumā Liepājā nosita onkuli, kurš bija manas vecmāmiņas māsas vīra dēls. Pret mani labi izturējās.

Vietējie huligāni nosita par to, ka viņš ilgstoši atļāvās neatdot parādu.

Šis cilvēks smēķēja, dzēra, spēlēja azartspēles, veda mājās maukas, taču ar mani spēlējās un bija jauks. Iemācīja zoli spēlēt, piemēram.

Tad nu uz visu dzīvi tā man bija mācība, ka man augstāk minētās lietas labāk nedarīt, jo tad var gadīties, ka, nonākot parādos, kāds nosit. 90-to gadu sākumā jau tādu parādu piedziņas kompāniju nebija. Piekāva vienreiz, ja neatdeva naudu, otrreiz, un tad varēja arī nosist.

Policija ierakstīja lietā, ka Māris ir noslīcis Liepājas ezerā, kaut bija skaidrs, ka nosists, un tad līķis ielikts ezerā.

Jā, aspergera sindromam, kas skaitās mūsdienās level 1 autism, ir tā saucamās speciālās intereses. Man arī ir bijis tā, ka es varu pusgadu pa astoņām stundām dienā spēlēt bridžu, mācīties fizikā vienu tēmu, un tad jūtos, ka laiku pavadu vērtīgi. Pat ja tā skaitās kā apmātība dažreiz. Tādos brīžos man vajag blakus cilvēku, kas atgādina, ka vajag paēst arī.

***

Tur jau ir tā lieta, ka Tu diezgan precīzi saki "pašnāvības dēmons". Es šo ierakstu uzrakstīju no māsas skatpunkta. Es pats uzskatu, ka ir tādas pašnāvības būtnes, kas cilvēku provocē. Un tad ir jāprot no tām atbrīvoties, tāpat kā no citām uzmācīgām domām.

Kā arī tas, ka gan Vēdās, gan Budisma rakstos ir par iziešanu no Samsāras riteņa, metodēm, kā panākt, lai tomēr vairāk nav šeit jāpiedzimst.

Taču darbs ar sevi, sava rakstura, domu tīrības uzlabošana prasa ilgu laiku. Parasti 2-5 gadus kā minimums. Ja nav skaidra mērķa, kāpēc dzīvot, kādas lietas dēļ celties un iet darīt, tad var trūkt motivācijas.





(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?