Dažas piezīmes par to, kā šovakar studēju.
1. iegūglēju vārdus do monkeys imitate
2. lasu tekstu "one can find excellent reviews about mirror neurons"* un pie sevis smejos. tas ir kā: "ah, jā, spoguļneironi.. tie ir vieni lieliski neironi! dodu piecas acis/zvaigznes/medaļas no piecām!" (bet nekļūstiet satraukti; spoguļneironi patiešām ir lieliski neironi)
3. "There are no mirrors in the womb."*
4. sasaistīju šīvakara lasāmvielu ar aktuālo diskusiju @SC; nodomāju, ka būt psihopātam ir grūti - empātijas tev nav, bet tev izdodas izlikties par normālu, izskatīties līdzīgam citiem. tas nozīmē, ka noticis kaut kas interesants (vismaz smags darbs, varbūt kas cits) ar spoguļneironiem - šī mehānisma darbība ir traucēta, jo nav empātijas, BET kaut kā cilvēks ir iemācījies atdarināt citus. maģiski! (ļoti pieļauju, ka saistība ar daudziem konkrētiem smadzeņu apvidiem un to (ne)traucētību)
5. atcerējos, ka, kamēr cepu kūku, ome atgādināja, ka šonakt jāzīlē, izmetoties pirms gulētiešanas kailai un noskaitot kaut kādu pantiņu, tad līdz rītam muti ciet un skaties, ko Andrejs tev sapnī piespēlēs par mīļoto
6. man šķiet, ka ir neuzmanīgi neiropsiholoģijas rakstā izmantot vārdu 'temporal' vairākās nozīmēs, tas ir kritiski
7. āāāā patīk smadzenes un neiropsiholoģija! viss tik sarežģīts un daļēji mistisks, tik daudz neizpētīta/nerealizēta, skaista potenciāla! apbrīnoju cilvēkus, kuri dizainē eksperimentus
8. bērni ir vislabākie cilvēki


* http://ilabs.washington.edu/meltzoff/pdf/03Meltzoff_Decety_RS.pdf

(8lpp lasīju 2h. nogurusi. gulēt)