ūū, man patīk tas raksts. nu labi, man nav spēka/laika iedziļināties, bet mēs nesen runājām par kaut ko līdzīgu literature and the history of the body, tikai, protams, no filosofijas/lit.teorijas perspektīvas. mans mīļākais psihoanalītiķis ir Lakāns, un viņam ir superīgs koncepts mirror stage. atvēru šo rakstu un uzreiz atcerējos par Lakānu. no otras puses, es visu laiku domāju par Lakānu. personīgā apsēstība, man kaut kā patīk franču kritiķi, liekas.

(es pirms pusotras stundas pabeidzu kārtējo milzīgo eseju, es esmu mēreni nesakarīga.)