Spārdīt beigtu lauvu ir muļķīgi (it īpaši, ja tā vēl var izrādīties dzīva), bet internetu komentētāji pārspēja manu dzenu un šodien kādā resursā aiz maksas sienas tieši bija materiāls par viņu. Pašam, protams, gribētos, ka atkopjas, bet nu jebkurā gadījumā līdzīgi kā Bertāns juniors, kuram sezona, arī ar visu šīs nakts sniegumu, ir relatīvi vēl vājāka, vismaz var droši skatīties nākotnē veroties bankas konta izrakstā.

( Porziņģis - Pēctraumas? Biedriņa? Vai kompleksāks sindroms? Hvz, bet sezona slikta. )

Reizēm tomēr izdodas pareizi novērtēt lietas. Papildus pašas spēles trūkumiem otrpus tīkla bija pretiniece, kura var uzsist spēcīgāk un piedevām ar ļoti labu servi. Mačs arī labi parādīja šī brīža sieviešu tenisa līmeni, jo vecākā Viljamsa tomēr jau labu laiku brauc mājās no gadatirgus. Jebkurā gadījumā pelnus uz galvas nav par ko kaisīt, turnīrs vērtējams ar plus zīmi un jāturpina tik rakt.

jeb atkal jūlijs, atkal Vimbldona. Tikai šoreiz ar ažiotāžu. Nu un šajā kontekstā ieliešu nedaudz auksta ūdens.

Tas, ko Ostapenko izdarīja Parīzē, ir dikti, dikti super-puper-duper-mega kruto***. Nu un loģiski, ka vairāk cilvēki izpaužas un vairāk arī pārspīlē. Tāpēc nedaudz saprāta balss par jūlija "Sporta avīzē" salīdzinājumu ar Tālu un parādības / spēles stila unikalitāti un Cibas salīdzinājumu ar Ivaniševiču. Par spēles stila unikalitāti runāt ir muļķīgi, jo agresīvs, izsitošs stils pēdējos gadus četrdesmit ir bijis pietiekoši plaši pārstāvēts un paņemot kaut cik modernus laikus Aļonai ir tāda cienījama priekštece kā Seleša. Savukārt salīdzinājuma ar Tālu adekvātumam būtu bijis nepieciešams nogāzt kādu milzi Serēnu. Nu un salīdzinājums ar Ivaniševiču ir vispār ārpus laba un ļauna, jo viņam visa spēle balstījās uz servi un tam sekojošo spēli pie tīkla, kas ir divas lietas, kur Aļona ir starp vāja un ļoti vāja. Tāpat viņai slikti veicas arī ar sitieniem no korta vidus, kā rezultātā nedaudz arī nesaprotu pārspīlēto optimismu, jo uzvarēt šeit junioros, protams, ir forši, bet ne vienmēr tas pāriet uz pieaugušajiem, jo parādās cits līmenis un cita konkurence un, lai arī cik ļoti nebūtu palēnināta zāle, tomēr kaut kāds ātrums tur ir palicis, neprognozējamāks atlēciens arī un nevarēs ganīties tikai uz gala līnijas kā Parīzē uz māla, kā arī ātrāks un neprognozējamās atlēciens ne tikai palīdz pašai izsist, bet arī apgrūtina nākamo sitienu, ja pretiniecei izdevies atbildēt.

*** - spēkā pieņēmumi, ka 1) sports var būt kruto, 2) ne tevis paša, bet cita sasniegtais var būt kruto

Salivans nebūs un drīzāk jau arī Selbijs neieradīsies, bet nu gribu, gribu, gribu.
Varētu būt ļoti mīlīgs veids kā pēcjāņu dienu pavadīt.
upd.
Uz fināldienu biļetes kabatā. Redzēs kā būs :-)

Otrā spēle pēc savainojuma, piedevām back-to-back. Labs piemērs jaunā kareivja skolai un augšanas sāpēm - komanda, kur pirmie divi saspēles vadītāji nožņaugsies pirms iedos piespēli, nav ērtākā vide augšanai, tāpēc arī forsēšana un kļūdas, bet šis uz laukuma uz savas ādas ir jāpiedzīvo un jāapgūst, ja vēlas kļūt par go-to guy. Tāpat priecē pretinieku respekts gan uzbrukumā, kur Kristapam stāvot tālu ārā viņa aizsargs neiet uz vidu palīgā, gan aizsardzībā, kur ganās tālu ārā, lai izvilktu Porziņģi no groza apakšas, jo to, kas notiek, kad nerespektē, var redzēt ailītē "Bloki" - 4 gb. Tāpat forši ir redzēt, ka viņš nav statu čīters aizsardzības atlēkušajās bumbās - pretinieks ir atbloķēts, bumba ir mūsu komandai, nav par katru cenu kolēģim no rokām jāizrauj, lai pašam pieplusotos.

Jāatzīmē, ka šodien viņš tomēr nebija krutākais latvietis NBA, jo izšāva sīkais Bertāns -

- labākie momenti no spēles pret Šarloti
- pēcspēles intervija

Visu cieņu.

Gullita ārlaulības dēls norok Klopu. Sīkums, bet patīkami.

Par jaunāko Bertānu jau šo to biju rakstījis gan pie sevis komentāros, gan pie scorpses. Pārsvarā jau ar prognozēm es trāpu kaut kur debesīs (gluži tāpat kā vairums pārējo prognozētāju), bet šoreiz attiecībā uz to kā viņš spēlēs būs izdevies notrāpīt - pēc 119 nospēlētām minūtēm viņam ir vesels viens iemests divpunktnieks (šīs nakts spēlē) no trīs izmestajiem, bet toties ir iemesti deviņi trīnīši no divdesmit diviem, kas ir rūkijam ļoti pieklājīgs procents (36.4).

Jāatzīst, ka visi burvīgie secinājumi tikai no statistikas, jo SAS spēles neesmu skatījies, bet nupat palika interesanti un būs jāpaskatās vai man pieejamajos arhīvos nemētājas vismaz kāda no šīs nedēļas spēlēm.

Globāli nekas nav mainījies - ja būs veselība, tad pēc gadiem piecpadsmit Piramīdas (c) desmitniekā būs arī kāds no šīs puses. Kā parasti velns slēpjas detaļās - uzbrukumā ļoti pielikts (+8% metienos no spēles, arī pēc skumjā sākuma sodiņi ir atpakaļ), savukārt aizsardzība nu tā. Skaidrs, ka to var izskaidrot ar pretinieku respektu, kad viņa sedzamais gandrīz visu laiku ganās aiz trīspunktnieku līnijas, rezultātā, ja viņiem bumba kaut cik kustās, tad KP6 paliek puspozīcijā, kas nozīmē vai nu brīvu metienu vai iešanu garām uz pretkustību. Tāpat tas ir tāpēc, ka Porziņģis tiek saudzēts, jo jau šobrīd viņš aizsardzībā pret, piemēram, Dramondu būtu daudz efektīvāks nekā tenisista dēls, kuram Dramonds meta pāri bez problēmām. Ir arī vēl individuālais respekts, kad nav vairs tā kā pirmajā sezonā, kad katrs sevi cienošais atlētiskais nigga centās iedankot pār kārtējo garo balto eiropieti bez aizsardzības. Tāpat komandas aizsardzība kā tāda arī ir ne visai. Nu jā, sanāk jau teju no sērijas "101 iemesls kāpēc Porzi aizsardzībā izskatās tā, kā izskatās". Atliek tikai cerēt, ka veselība turēsies, ka katrā spēlē 40 minūtes nebūs jāspēlē (pie Popoviča viņš vispār pāri 30 minūtēm netiktu turēts laukumā) un kādreiz būs ne tikai MVP, bet arī DPOY sarakstos. Bet nu uzbrukums - visu cieņu!

Sky's the limit.

Kaut kad jau rakstīju, ka idejas par Lielā Sporta izzušana varētu būt saistītas ar nezināšanu, kur ir nauda. Nauda pati par sevi gan nav vienīgais faktors Lielā Sporta ilgtspējībai, jo ir vēl tāda lieta, kura mūsdienīgajā versijā būtu apzīmējama kā brenda lojalitāte.

Tā kā Anglija un futbols ir lauciņš, par kuru es visvairāk zinu, tad pasaciņa mazajiem būs par to. Futbola klubs kā atsevišķa vienība ir pielīdzināms (ļoti mazam***) biznesam. Bet paskatoties, procentuāli cik mazie biznesi "normālās" jomās ir pārdzīvojuši simts gadus un cik futbola klubi, tad pēkšņi izrādās, ka futbola klubi praktiski nemirst. Un pat, ja tie tiek likvidēti, tad parasti vietā parādās fēniksa klubs un bizness turpinās kā parasti. Tas, kāda nepatīkama kluba piesavinātais, sauklis "vairāk nekā klubs" jau darbojas 150 gadus, un tas ir plašā nozīmē viņu kultūras kanons un, ja pasaule neaizies bojā vienā milzīgā kataklizmā, bet degradēsies pamazām, tad drīzāk pirmā izzudīs Coca Cola un tikai pēc tam Stockport County.

*** - pat lielākos klubus kā Manchester United vai Barcelona salīdzināt ar, piemēram, Adidas ir apmēram tas pats, kas mani šahā salīdzināt ar Magnusu Karlsenu

Kādā nelielā diskusijā pirms pāris nedēļām es tiku uzrakstījis, ko domāju par Dāvi Bertānu un viņa izredzēm NBA. Intervijā septembra "Sporta avīzē" viņš pats gan saka, ka būs PF un tikai PF. Ko lai saka - lai veicas!

Žēl tikai, ka Raimonds Gekišs (lai kas viņš arī nebūtu) nepārlasa savas intervijas un, ka izdevums nevar atļauties darbinieku, kurš pārlasītu materiālus, lai nesanāk kā tagad: "Jau esi izpētījis, ar kuru no spēlētājiem dalīsi spēles laiku? Drafta biedru Kavai Leonardu? Viņš spēlē kā mazais uzbrucējs. Arīdzan kā vieglais uzbrucējs. Reti. Brīžos, kad viņi spēlē ar mazo sastāvu, tad gan Leonards ir kā mazais uzbrucējs. Pārsvarā viņš spēlē kā trešais numurs."

Fragmenta burvība slēpjas tajā, ka mazais uzbrucējs=vieglais uzbrucējs=trešais numurs.

Pēdējās diennakts skaļākā sporta notikuma (NBA, Durant, no OKC uz GSW) sakarā iemetīšu savus pesimistiskos divus centus:

GSW kritiski būt visiem veseliem uz pleiofiem, kas nozīmē to, ka, ja regulārajā sezonā ies uz 70+ uzvarām, tad ar lielu varbūtību viens no diviem (Curry, Durant) notraumēsies nelaikā un GSW būs pasākums būs stipri skumjāks nekā šogad.

Un vēl saka, ka smags darbs neatmaksājas. Muļķības. Nieka trīspadsmit gadi smaga darba, lai saņemtu (arī) man veltītu ierakstu. Vienīgi būtu labi nepārspīlēt ar manu attieksmi pret sieviešu sportu, jo es neesmu sludinājis pret sieviešu sportu, bet tikai norādījis, ka to nogalinātu: 1) pārspīlēta vienlīdzība (resp., salikt kopā vīriešus un sievietes), un 2) semenya-veidīgās "sportistes", jo organismā izmantojamais testosterons ir karalis. Tāpat pieļauju, ka šobrīd skaļākajam troksnim nu jau būtu jābūt saistībā ar Krievijas vieglatlētu nepielaišanu Rio spēlēm. Par invalīdu sportu gan viss bija korekti, jo manā pasaulē tas ierindojas kaut kur starp darba vietas sporta spēlēm un Ogres novada čempionātu dambretē juniorēm.

Par to, ko darīt ar transpersonām sportā (un kāpēc sievietēm startēt atsevišķi)

TL;DR
1. Izmantojamais testosterons organismā ir karalis
2. Šobrīd Court of Arbitration for Sport lēmums ir, ka jāatceļ testosterona līmeņa griesti 10 nmol/L (99% sievietēm tas zem 3.08 nmol/L), kā rezultātā Rio spēlēs vieglatlētika būs "interesanta" (pagaidām gan tikai atsevišķās disciplīnās, bet, ja CAS lēmums nemainīsies, tad nākotnē vismaz spēka/izturības disciplīnas vieglatlētikā sievietēm vulgaris būs ļoti skumjas)

Pasaulē ir cilvēki, kuri uzskata, ka Lielais Sports izzudīs. Diezgan skaidrs, ka viņi nezina, kur ir nauda.

TV tiesības:

28 miljardi USD par NFL uz 9 gadiem. 24 miljardi USD par NBA uz 9 gadiem. 12+ miljardi USD par MLB uz 9 gadiem. 8+ miljardi USD par Anglijas premjerlīgu uz 4 gadiem. 5.5 miljardi USD par NHL uz 12 gadiem***. Galu galā - par absolūtu nišas produktu (austrāliešu futbolu) gandrīz 2 miljardi par 6 sezonām. Tāpat ar miljardu līgumiem vēl ir arī NCAA, vairāku valstu futbola līgas un tā pati Indija (pat šobrīd jau, nemaz neņemot vērā potenciālu).

Jā, izzudīs, kā tad.

*** - ļoti labi parāda hokeja vietu

jeb dažas pārdomas pēc Knicks-76ers spēles (119:113 2OT) noskatīšanās:

1. Fišers (Knicks treneris) - komandai pārliecinoši uzvarot uzlaiž un ilgi notur laukumā soliņa tālo galu kā rezultātā vieglas uzvaras vietā trilleris,
2. Noels - 76ers kādas 5 sekundes pirms pamatlaika beigām vadībā ar +3, Entonijs saņem bumbu 8m no groza, 76ers treneris bļauj, lai sit sodu, Noels atkāpjas, Entonijs iemet trīnīti,
3. Fišers (Knicks treneris) - Knicks uzbrukums 4.ceturtdaļā, kad bumbas kustība apstājas vispār, vienas vienīgas izolācijas un izmisīgi metieni.

Īpašais veltījums 76ers - komanda pārliecinoši pēdējie līgā (lai gan pēdējās 11 spēlēs bija 4-7), resp., tankings turpinās, lai arī ar cīņas pazīmēm, komandas šobrīd lielākā (veselā) cerība (Okafors) neapturams uzbrukumā un arī ok aizsardzībā (par ko bija lielākās šaubas) 4.ceturtdaļā un abos pagarinājumos laukumā netiek laists, kamōn.

Par Porziņģi - kopumā laba spēle, metienus neforsēja, pretinieki gan pāri viņam šo to iemeta, bet tomēr arī trīs bloki un vēl vairāki būtiski apgrūtināti metieni. Jā, pēdējā ceturtdaļā trīs uzbrukumos pēc kārtas 76ers PG apspēlēja caurgājienā Kalderonu un pēc tam, kad Porziņģis devās palīgā, PG atmeta brīvajam Noelam, bet tas jau vairāk akmens komandas aizsardzības dārziņā, spēle gan viņam beidzās pāragri pēc neveiksmīgas cīņas par atlēkušo bumbu pie pretinieku groza, bet vismaz vinš pats ir cerīgs par savu piedalīšanos nākošajā spēlē (trešdien pret Jazz).

Labi, ka viņš spēlē NYK, kuru bieži rāda TV, līdz ar to pat, ja kādu spēli izlaiž, tad drīz tiek dota nākamā iespēja novērtēt viņa sniegumu laukumā un redzētais atkal ļoti, ļoti patika. Jā, šī bija spēle, kur beidzot sodu ziņā izpaudās viņa rookie-ness - trīs sodi bija galīgi muļķīgi, tāpat pāris reizes pazaudēja Bošu uz trīspunktu līnijas pārāk mēģinot palīdzēt iekšā, kādu reizi pārāk riskēja ejot uz pārtveršanu un pazaudējot pretinieku pretkustībā. Tomēr kopumā tas iespaids, ko atstāj uz spēli, t.sk. lietas, kas protokolā neparādās, bija varens - 1) ar savu klātbūtni vien viņš ietekmē metienus un vai vispār pretinieks met vai atdod ārā (un tad, kad pretinieks nenobīstas, tad bloķē to), 2) aktivitāte cīņā par bumbām, pieskaršanās, pasišana, cīņa, kur pats neizcīna, bet panāk, ka partneri paņem vai no pretinieka iziet autā, 3) regulārā divu un pat trīs spēlētāju iešana uz viņu sedzot, 4) divas brīnišķīgas epizodes (lai arī bez rezultāta) uzbrukumā - atstāts izolācijā pret Bošu uz trīs punktu līnijas 45 grādus pret grozu kreisajā pusē, spēle ar muguru un dribls un tiek pie brīva metiena no gala līnijas tuvu grozam, ar muguru pret grozu iespiež Vaitsaidu dziļāk iekšā un metiens no metra.

Es sen neesmu par kaut ko tā fanojis, bet šajā gadījumā patiešām gribas turēt visus īkšķus, lai ir veselība, jo tādā gadījumā pēc gadiem piecpadsmit stāstīs par Novicki kā par senāku un vājāku Porziņģa versiju.

Noskatījos kā Porziņģis izskatās laukumā, nevis tikai spēles protokolā.

Nepatika:
1. metienu forsēšana, īpaši trīspunktnieku - kamon, 2.20m (7'3'', drusku būs pa vasaru paaudzies, jo pirmsdrafta mērījumos bez apaviem bija 7'1.25'') augums un garas rokas (7'6'' wingspan) = nemaz nav tik viegli nobloķēt pat tad, ja tiek mests praktiski bez palēciena
2. pietrūkst vēl fiziskais - līdzko Oldridžs sāka spēlēt ar muguru pret grozu, tā bija jātaisa sods
3. brīžiem pazaudējās aizsardzībā, kas reizēm beidzās labi, bet reizēm ar Diao trīnīti

Patika:
1. atlētisms - atlēkušās & pārtvertās bumbas, bloķētie metieni un, kas varbūt pat vēl svarīgāk, ka ierobežo pretinieku uzbrukumus ar savu klātbūtni vien
2. pusāķa metieni - kustībā, nedaudz palēcienā un vēl ar atsitienu pret vairogu, nākotnē nenobloķējams
3. help-defence
4. vēlme spēlēt - emocijas pēc epizodes, kad drusku neaizsniedzas palīdzot, lai nobloķētu Pārkera metienu
5. tas, ka "Nepatika" punkti pat pie minimālas attīstības uz pieredzes un pieaugšanas rēķina vien saruks

Cerības:
1. turpinās spēlēt un augt arī pēc pirmā lielā kontrakta saņemšanas
2. veselība, veselība, veselība

Esmu sajūsmā par redzēto.

man gribētos domāt, ka par boksu starp manas cibas lasītājiem interesējas pat vēl mazāk kā par futbolu, bet pat tiem, kas vispār neinteresējas par sportu ir vērts iepazīt autoru, kurš .ru ir labākais savā lauciņā un viņa devumu informācijas apkopošanā par notikumiem 18. un 19. gadsimta mijā boksa, bet ne tikai, lauciņā manā mīļākajā salā (protams, jāvar/jāgrib lasīt krieviski):

Александр Беленький

Наполеон ринга
http://blog.sport-express.ru/users/belenkiy/post136245120/

Том Молино, или правдивая и поучительная история о том, как двести британских джентльменов постояли за честь матери-Англии и спасли ее ценой чести собственной и пальца одного несчастного негра
http://blog.sport-express.ru/users/belenkiy/post142757462/

Джентльмен
Pirmā daļa: http://blog.sport-express.ru/users/belenkiy/post145143508/
Otrā un trešā daļa (un trešās daļas beigās saite uz noslēdzošo ceturto daļu): http://blog.sport-express.ru/users/belenkiy/post146599552/

Kādā cibā izlasīju pasenu ierakstu, kurā bija jautājums manā tēmā: "Vēl mani interesē, kurā brīdī tādas spēles kā, piemēram, basketbols un hokejs no parasta brīvā laika pavadīšanas veida ieguva to apveidu un nozīmi sabiedrībā, kāds tām ir tagad?"
( es priekš sevis nedaudz pārfrāzēju jautājuma būtību un šeit būs mani 2 centi, gari, ļoti, ļoti gari )