Porziņģa skaitīšana
Globāli nekas nav mainījies - ja būs veselība, tad pēc gadiem piecpadsmit Piramīdas (c) desmitniekā būs arī kāds no šīs puses. Kā parasti velns slēpjas detaļās - uzbrukumā ļoti pielikts (+8% metienos no spēles, arī pēc skumjā sākuma sodiņi ir atpakaļ), savukārt aizsardzība nu tā. Skaidrs, ka to var izskaidrot ar pretinieku respektu, kad viņa sedzamais gandrīz visu laiku ganās aiz trīspunktnieku līnijas, rezultātā, ja viņiem bumba kaut cik kustās, tad KP6 paliek puspozīcijā, kas nozīmē vai nu brīvu metienu vai iešanu garām uz pretkustību. Tāpat tas ir tāpēc, ka Porziņģis tiek saudzēts, jo jau šobrīd viņš aizsardzībā pret, piemēram, Dramondu būtu daudz efektīvāks nekā tenisista dēls, kuram Dramonds meta pāri bez problēmām. Ir arī vēl individuālais respekts, kad nav vairs tā kā pirmajā sezonā, kad katrs sevi cienošais atlētiskais nigga centās iedankot pār kārtējo garo balto eiropieti bez aizsardzības. Tāpat komandas aizsardzība kā tāda arī ir ne visai. Nu jā, sanāk jau teju no sērijas "101 iemesls kāpēc Porzi aizsardzībā izskatās tā, kā izskatās". Atliek tikai cerēt, ka veselība turēsies, ka katrā spēlē 40 minūtes nebūs jāspēlē (pie Popoviča viņš vispār pāri 30 minūtēm netiktu turēts laukumā) un kādreiz būs ne tikai MVP, bet arī DPOY sarakstos. Bet nu uzbrukums - visu cieņu!

Sky's the limit.