tramp-šramp-klintsmi
Nezinu, kas tam ir par iemeslu, bet ASV vēlētāju liela daļa (ok, vismaz no tiem, kas nav par slinku pacelt savas pakaļas) grib izmaiņas - to parāda gan visa demokrātu establišmenta piepūle, lai Sandersu nepielaistu, gan Trampa pārliecinošā uzvara par spīti tik pat pārliecinošajai partijas pretdarbībai. Rezultātā šajās vēlēšanās bez demokrāti/republikāņi parādās vēl viena dimensija - status quo/pārmaiņas, kur (lai cik tas smieklīgi nebūtu) Tramps ir progresīvais pārmaiņu tēls.

Šīs varētu būt vēlēšanas ar savās partijās visu laiku nepopulārākajiem kandidātiem - ok, neesmu daudz pētījis kā iepriekš bijis, bet tas, cik daudz demokrātu vēlētāju uzskata Klintoni par ļaunumu, kurš ir tikai puscentu labāks par absolūto ļaunumu, nedaudz izbrīna.

Man ir pofig, kurš uzvarēs, jo nedomāju, ka tas kaut kādā mērā ietekmēs manu dzīvi, bet nu paniskās bailes no Trampa prezidentūras rada vēlmi nedaudz pavīpsnāt, jo, kamōn, viņs ievēlēšanas gadījumā būs no kongresa un senāta puses visvairāk kontrolētais un ierobežotais prezidents, kur visām viņa darbībām abas partijas ļoti skatīsies uz pirkstiem un sitīs pie pirmās izdevības.