Šahs un opera
"Mihails un Mihails spēlē šahu" - opera par 6.partiju 1960.gada mačā par pasaules čempiona titulu starp Mihailu Botviņņiku un Mihailu Tālu. Opera mani nesajūsmina un modernā opera vēl jo mazāk, tāpēc ar sižetā dzirdamajiem pāris fragmentiem man pilnībā pietika, lai pārliecinātos, ka šis pasākums nav priekš manis.

Bet vēl sliktāk ir ar pašu sižetu, kur pamanās vienā teikumā ielaist veselu kaudzi ar faktoloģiskām kļūdām:

1. Partija tika spēlēta Maskavā,
2. M.Tālam partijas laikā bija 23 gadi,
3. un rīdzinieki pēc partijas, protams, nekur nenesa Tālu, jo viņš bija Maskavā.

Par nēsāšanu visdrīzāk ir sajaukts ar 1958.gada PSRS čempionātu, kas notika Rīgā un kur Tāls uzvarēja.

Nu un V.Meikšāna teksts par partiju, kas apgrieza kājām gaisā šaha vēsturi, arī ir maigi izsakoties diskutabls, it sevišķi apgalvojuma: "... no tā brīža šahs kļuva radošs ..." gaismā. Jā, Tāls bija svaiga gaisa virpulis zinātniskā materiālisma pasaulē, kuru pārstāvēja Botviņņiks, bet teikt, ka no tā brīža šahs kļuva radošs, nozīmē aizmirst gan 1960.gadam pavisam neseno vēsturi - deviņus gadus pirms tam gandrīz par pasaules čempionu kļuva viens cits sasodīti oriģināls un radošs padomju šahists Dāvids Bronšteins, gan arī senākus Kaīsas bruņiniekus - Laburdonnē, Andersenu, Morfiju, Aļehinu un daudzus, daudzus citus.

Tāls bija fenomens, kurš trāpīja pareizajā laikā un ļoti labi atbilda tā laika ideāliem, ko pauda шестидесятники šajā pusē "Dzelzs aizkaram", bet nevajag pārspīlēt - Tālam pilnībā pietiek ar saviem lauriem.

Bet, ja patiešām ir vēlme atcerēties partijas, kuras izmainīja šaha vēsturi, tad kaut vai Steinica - Čigorina otrā mača 23.partija vai Laskera - Šlehtera mača 10.partija ir daudz labāki piemēri.