"Kolka Cool" utml. šedevrus es neskatos tāpēc, ka nedomāju, ka man patiks tas, ko es tur ieraudzīšu. Man pietiek ar dzīvē pamanīto. Noklausīta saruna autobusa pieturā, kur jauneklis meitenei jautā kā tur viņai ar beisbola nūju (āāā, ēēē, wtf?!) un viņa stāsta, ka, jā, tagad kam tur atdevusi, bet tā esot labi noderējusi - braucot uz kādu pirtuku atpūsties un komunicējot vai nu ar tur priekšā esošajiem vai vēlāk ciemiņiem, kuri vēlas pievienoties neaicināti, tā esot bijusi ļoti labs Arguments. Vai vīrietis, kurš izkāpa ar mani vienā pieturā, tipiska man veltīta uzruna: "Saimniek!" (labi vēl, ka nebiju zolīdajā mētelī ģērbies) un jautājums: "Cik tālu līdz L.?" un es nedomājot atbildu, ka 20km un tikai tad man pielec, ka pa tumsu un dubļiem, ja nepaveicas kādu nostopēt, tie viņam priekšā. Mazajā gabalā, kas mums bija pa ceļam, vēl atklājās, ka no L. vēl 14km līdz M., kur gaida divas dienas nebarots suns un tikai tāpēc viņš triecas no Rīgas, bet pāris minūtes nokavēts pēdējais autobuss.