Pēc divām karstām apelsīnu sulām ar kanēli un grenadīnu (un vēl nedaudz cukura saldākai dzīvei) un divām ļoti mazām un ļoti melnām (un arī ļoti saldām) kafijām es biju gatavs vienam nelielam antropoloģijas lauku pētījumam par tēmu "Augstāko primātu pārošanās paradumi XXI gs. sākumā". Lauku pētījuma vieta tika izvēlēta tā, lai pētījuma objekti pārsvarā ietilptu vecuma grupā 40+/-10 gadi, kā arī būtu minimāla varbūtība pētnieka atpazīšanai novērojumu veikšanas laikā un rezultātā pētījums tika veikts publiskā iestādījumā "Četri balti krekli" (ceru, ka Māra Čaklā velis tomēr pārāk neprotestē par šādu šīs maģiskās frāzes izmantošanu).
Pētījuma atskaiti sākšu uzreiz ar skarbāko novērojumu - nākošreiz dodoties nest upuri zinātnes vārdā es būšu tērpies tumšā uzvalkā, būs arī balts krekls un kaklasaite, jo savā šodienas neformālajā tērpā es tur pārāk labi iederējos. Protams, līdz ar to pētījums bija daudz tīrāks, bet mans iekšējais es skaļi protestēja un bļāva - zinātne lai ir un paliek zinātne, bet saskaņas uzturēšanai ar iekšējo es tomēr ir augstāka prioritāte.
Pētījuma teritorijā novēroto objektu blīvums uz 1m2 bija šiem platuma grādiem ļoti liels, līdz ar to arī šādā veidā veicinot papildus tuvību (pieļauju gan, ka cilvēki, kuri pabijuši DA Āzijā secinātu, ka pieliekot klāt vēl tikpat personu vienalga telpa būtu patīkami tukša). Dabīgo tieksmju bloķējošo mehānismu vājināšanai plaši tika lietotas psihotropās vielas, piedevām to darīja abu dzimumu pārstāvji. Mātītes parasti veidoja nelielus bariņus, t.sk. tas ļoti labi izdevās arī gadījumos, kad viens eksemplārs atradās atsevišķi pats par sevi. Mātīšu bariņi saglabājās arī pārvietojoties un pietiekoši bieži arī veicot ritmiskos uzmanības piesaistīšanas un enerģijas atbrīvošanas rituālus. Papildus tam ļoti plaši starp mātītēm tika novērota galvas apmatojuma krāsas korekcija, padarot to labāk pamanāmu vāji apgaismotās telpās. Atsevišķi mātīšu eksemplāri tomēr bija maskēšanas tērpos un centās saplūst ar sienu un tumsu, tomēr vairumā gadījumu tas bija tikai signāls, ka tiek sagaidīta
augstāka līmeņa tēviņu uzmanības izrādīšana. Tēviņi savukārt pārsvarā veica lēnus apļveida trajektorijas manevrus, vairumā gadījumu vienatnē, novērtējot potenciālās partneres un konkurentus. Īpašiem spējīgiem alfa tēviņiem novērojuma laikā tika konstatētas daudzas partneres, tomēr atšķirībā no zemākiem primātiem man ir pamatotas šaubas attiecībā par mērķa sasniegšanu.
Tika novēroti atsevišķi gadījumi, kad sapārošanās bija notikusi iepriekš, tomēr vairumā gadījumu sapārošanās kontakts tika nodibināts novērojuma veikšanas laikā. Tika konstatēts, ka apkārtējam troksnim kopumā nav būtiskas ietekmes uz objektu uzvedību, tomēr tēviņu grupai bija iespējams novērot pozitīvu reakciju lēnāku apkārtējo trokšņu gadījumā.
Kopumā jāsecina, ka abas pētījumā novērotas grupas vairumā gadījumu bija ieradušās ar mērķi, kas veicināja savstarpējo tuvināšanos un vajadzību apmierināšanu, tomēr klimata un kultūras uzslāņojumu ietekmē nebija iespējams konstatēt sekmīgus mērķa sasniegšanas faktus.
Mg.soc.sci. Dun Duks