JdzJn
Jan. 19th, 2015 | 09:40
Jauna dzīvesvieta, jauni noteikumi, he.
Ja pazemē varēju celties 30min pirms darba, vadoties pēc modinātāja aicinājuma, tad tagad varu celties divas stundas agrāk, vadoties pēc tā un rīta gaismas, kas ielaužas caur tumšajiem dienas aizkariem.
Ja agrāk pazemē bija konstanti 21, tad tagad, ejot gulēt, ir 23, bet, mostoties, ir 15, un jāmočī iekurt apkures katls, kas pēc minūtēm 20 uz radiatoriem padod karstu ūdentiņu (60-75C). Siltuma akumulators. Vajadzīgs. Lai no rīta un, atbraucot mājās, nav 15
Bet tā jau jauki - celties kopā ar rīta sarmojošo miglu. Tikai vēl mazliet par agru, lai sanāktu laiks to nofočēt. Pēc mēneša gan jau savos 0700 būs gana gaišs, lai kaut ko noknipsētu ar ISO100 diafilmu, gatavojoties darbam.
Ja pazemē varēju celties 30min pirms darba, vadoties pēc modinātāja aicinājuma, tad tagad varu celties divas stundas agrāk, vadoties pēc tā un rīta gaismas, kas ielaužas caur tumšajiem dienas aizkariem.
Ja agrāk pazemē bija konstanti 21, tad tagad, ejot gulēt, ir 23, bet, mostoties, ir 15, un jāmočī iekurt apkures katls, kas pēc minūtēm 20 uz radiatoriem padod karstu ūdentiņu (60-75C). Siltuma akumulators. Vajadzīgs. Lai no rīta un, atbraucot mājās, nav 15
Bet tā jau jauki - celties kopā ar rīta sarmojošo miglu. Tikai vēl mazliet par agru, lai sanāktu laiks to nofočēt. Pēc mēneša gan jau savos 0700 būs gana gaišs, lai kaut ko noknipsētu ar ISO100 diafilmu, gatavojoties darbam.
Pilns sakāmais | Komentēt (2 gab) | Add to Memories
Zombijplazma
Jan. 16th, 2015 | 11:54
Viena no lietām, kuru pamanīju, pirmo un visas atkārtotās reizes spēlējot The Last Of Us, bija pārsteidzošā tekstūru nedzīvība.
Ķieģeļu siena, asfalts, zāle un koka fasādes, piemēram - absolūti bez dzīvības, bez nokrāsas un ēnojuma niansēm. Spēlēju uz 24" AMVA+ FULL HD monitora ar LED gaismu. AMVA+ un LED vajadzētu nodrošināt pieņemamu kontrastu un krāsas - cik no LCD to vispār var prasīt.
Bet tad pieslēdzu to pašu spēli pie Philips 42" HD Ready (1024*768) plazmas (novecojusi, lēta, ne visai tehniski jēdzīga manta uz saviem 40kg) un watafaks šī aspekta sakarā atmira uzreiz - ķieģeļu siena vienkārši sāka diet, zāle sulot, bet asfalts mirdzēt visā savā pelēkajā krāšņumā. Un jaukākais ir tas, ka šī Philips plazma ir teju zapiņš plazmu pasaulē. Poršiņus taisa Panasonic. Žiguļopeļus taisa LG.
Diez kā TLOU izskatīsies uz Panasonic TC-P55VT60, kuru vairs neražo, jo plazma ir mirstoša, ja ne jau pilnībā mirusi tehnoloģija, kuras attēla konkurents ir tikai OLED.
Jo tautu masturbē ar 4k LCD mēsliem, atmetot visus pārējos izcilu attēlu veidojošos raksturlielumus.
RIP plazma - lai tavu augsto attēla kvalitātes latiņu godam pārvar tikai OLED.
Ķieģeļu siena, asfalts, zāle un koka fasādes, piemēram - absolūti bez dzīvības, bez nokrāsas un ēnojuma niansēm. Spēlēju uz 24" AMVA+ FULL HD monitora ar LED gaismu. AMVA+ un LED vajadzētu nodrošināt pieņemamu kontrastu un krāsas - cik no LCD to vispār var prasīt.
Bet tad pieslēdzu to pašu spēli pie Philips 42" HD Ready (1024*768) plazmas (novecojusi, lēta, ne visai tehniski jēdzīga manta uz saviem 40kg) un watafaks šī aspekta sakarā atmira uzreiz - ķieģeļu siena vienkārši sāka diet, zāle sulot, bet asfalts mirdzēt visā savā pelēkajā krāšņumā. Un jaukākais ir tas, ka šī Philips plazma ir teju zapiņš plazmu pasaulē. Poršiņus taisa Panasonic. Žiguļopeļus taisa LG.
Diez kā TLOU izskatīsies uz Panasonic TC-P55VT60, kuru vairs neražo, jo plazma ir mirstoša, ja ne jau pilnībā mirusi tehnoloģija, kuras attēla konkurents ir tikai OLED.
Jo tautu masturbē ar 4k LCD mēsliem, atmetot visus pārējos izcilu attēlu veidojošos raksturlielumus.
RIP plazma - lai tavu augsto attēla kvalitātes latiņu godam pārvar tikai OLED.
Pilns sakāmais | Komentēt (1 gab) | Add to Memories
Šīs dienas jautājums
Oct. 4th, 2014 | 04:52
Skan: Thy Catafalque - Kő Koppan
Kam es dzīvoju?
Pilns sakāmais | Komentēt (7 gab) | Add to Memories
Kronbergu nošāva
Sep. 30th, 2014 | 03:05
Slimot, izlasot grāmatu un spēlējot Mafia II un Deadly Premonition (cik nu tās aktīvās darbības vispār sanāk) un klausoties Arcana, nav nemaz tik slikti. Sliktāk (?) ir apzināties, ka sen nav bradāts, fočēts un diapozitīvēts. Nolaidība vai interešu maiņa?
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Inteliģents zombijs
Sep. 11th, 2014 | 09:41
Skan: Peter Bjärgö & Gustaf Hildebrand - Out Of The Darkling Light
Tautu kultūrās eksistē dažādi nemirušie - no briesmoņiem vampīriem, līdz elegantiem vampīriem, no absolūti stulbiem zombijiem, līdz inteliģentiem.
He, šonakt bija sapnis no diezgan pasen nesapņotā cikla, kuru varētu nosaukt par "Izroc savu māti!"
Tika atrakta mamma no kapa, kurā tā guļ kopš man ~septiņi. Bet paskats vēl nebija nemaz tik šausminoši nelietojams - par spīti tam, ka man jau 32. Vien pamatīgi nes pēc līķa un ādas krāsa nekāda. Un šur-tur kāds zobs pavīd. Nekas, ko nevarētu pielabot. Ģimene ir priecīga - mamma atkal ir starp mums, bet es ievēroju distanci. Beigu galā tas ir vienkārši nepareizi. Un es nevaru samīļot labi izturētu līķi, lai kā arī gribētos visu šo zaudējuma sāpi izlikt viņas apskāvienos. Viņas āda vienkārši ir... Viņa ir mirusi. Par spīti tam, ka staigā. Un es vairāk rēķinos ar to mirušo aspektu. Nekā zombisko. Un neizskatās, ka mammas zombītis to pādzīvotu. Šis nav stulbais zombijs. Viņa nesiekalojas, nav tukšs skatiens, un viņa uzvedas cilvēkam absolūti adekvāti. Un tomēr kaut kas traucē. Tāds nieks kā nāve.
Ideja šiem sapņiem kā vienmēr - restaurēt saliedēto ģimeni, kas reiz bija pilnā sastāvā. Tāda mūžīgi ir šī sapņu cikla pamatideja, vien mēdz atšķirties tehniskā, jebšu resurektēšanas puse. Citreiz akcents tiek likts uz intravenoziem konservantiem (kaut kas uz Re-Animator), citreiz tīri uz Dr. Frankenstein metodiku. Bet gala rezultāts nekad nav kā filmās. Ja nu vienīgi neskaita Penny Dreadful. Jā, ar šo seriālu varētu salīdzināt. Rezultāts vienmēr ir kvalitatīvs - beigās būtu grūti atšķirt no vēl nemiruša civēka - gluži kā Proteus.
Pēc pamatīga strīda atkalapvienotās ģimenes izpildījumā atklājās šīs konkrētās epizodes centrālā tēma - mammzombija loma plašākā kontekstā. Cilvēces kontekstā. Proti., vai nemirušajiem vispār ir vietas cilvēku vidū. Skaitot no nelegālās atkalatdzimšanas, beidzot ar neskaitāmiem ētikas apsvērumiem. Viens no tiem: Nemirušajam nav pilns cilvēkam piemītošs un to raksturojošs apziņas komplekts. Pusdzīvē atgrieztais ir pusdzīvē atgrieztais. Nekas vairāk. Cilvēku raksturojošā elementu buķete daļēji tārpu aiznesta (un atpakaļ nedabūt - tārpi paši jau sen miruši), tā ir sapuvusi un iesūkusies arī zemē. Nepiemīt, piemēram, bailes no nāves. Līdz ar ko nepiemīt bailes kā tādas - gan par savu tuvinieku, gan par savu dzīvību. Un tas devalvē dzīvi kā tādu, jo, kā izrādās, šis pilnā komplekta trūkums noved līdz absolūti loģiskajam gala secinājumam sapnī - atgrieztais cilvēks nepaliek dzīvo starpā mīlestības, pieķeršanās vai kaut vai pazaudēšanas baiļu dēļ. Viņš paliek tāpēc, ka burtiski ir atkarīgs un pieradināts. Pastarpināti pārtiek no bijušo tuvinieku sāpēm un tieši pārtiek no viņu sniegtajiem pēckapa dzīves uzturēšanas līdzekļiem un metodikām. Un tas nav pareizais iemesls. Un atraktā par to nebēdājas - arī šī emocionālā izpausme iztrūkst, kas vēl vairāk apliecina, ka mammai starp mums vietas nav. Tā ir zaudēta pirms daudziem gadiem.
Ap pus četriem pamodos, samīļoju kaķīti un gulēju tālāk. Pēdējā laikā ne visai bieži sanāk sapņos skatīties kvalitatīvu Horror.
He, šonakt bija sapnis no diezgan pasen nesapņotā cikla, kuru varētu nosaukt par "Izroc savu māti!"
Tika atrakta mamma no kapa, kurā tā guļ kopš man ~septiņi. Bet paskats vēl nebija nemaz tik šausminoši nelietojams - par spīti tam, ka man jau 32. Vien pamatīgi nes pēc līķa un ādas krāsa nekāda. Un šur-tur kāds zobs pavīd. Nekas, ko nevarētu pielabot. Ģimene ir priecīga - mamma atkal ir starp mums, bet es ievēroju distanci. Beigu galā tas ir vienkārši nepareizi. Un es nevaru samīļot labi izturētu līķi, lai kā arī gribētos visu šo zaudējuma sāpi izlikt viņas apskāvienos. Viņas āda vienkārši ir... Viņa ir mirusi. Par spīti tam, ka staigā. Un es vairāk rēķinos ar to mirušo aspektu. Nekā zombisko. Un neizskatās, ka mammas zombītis to pādzīvotu. Šis nav stulbais zombijs. Viņa nesiekalojas, nav tukšs skatiens, un viņa uzvedas cilvēkam absolūti adekvāti. Un tomēr kaut kas traucē. Tāds nieks kā nāve.
Ideja šiem sapņiem kā vienmēr - restaurēt saliedēto ģimeni, kas reiz bija pilnā sastāvā. Tāda mūžīgi ir šī sapņu cikla pamatideja, vien mēdz atšķirties tehniskā, jebšu resurektēšanas puse. Citreiz akcents tiek likts uz intravenoziem konservantiem (kaut kas uz Re-Animator), citreiz tīri uz Dr. Frankenstein metodiku. Bet gala rezultāts nekad nav kā filmās. Ja nu vienīgi neskaita Penny Dreadful. Jā, ar šo seriālu varētu salīdzināt. Rezultāts vienmēr ir kvalitatīvs - beigās būtu grūti atšķirt no vēl nemiruša civēka - gluži kā Proteus.
Pēc pamatīga strīda atkalapvienotās ģimenes izpildījumā atklājās šīs konkrētās epizodes centrālā tēma - mammzombija loma plašākā kontekstā. Cilvēces kontekstā. Proti., vai nemirušajiem vispār ir vietas cilvēku vidū. Skaitot no nelegālās atkalatdzimšanas, beidzot ar neskaitāmiem ētikas apsvērumiem. Viens no tiem: Nemirušajam nav pilns cilvēkam piemītošs un to raksturojošs apziņas komplekts. Pusdzīvē atgrieztais ir pusdzīvē atgrieztais. Nekas vairāk. Cilvēku raksturojošā elementu buķete daļēji tārpu aiznesta (un atpakaļ nedabūt - tārpi paši jau sen miruši), tā ir sapuvusi un iesūkusies arī zemē. Nepiemīt, piemēram, bailes no nāves. Līdz ar ko nepiemīt bailes kā tādas - gan par savu tuvinieku, gan par savu dzīvību. Un tas devalvē dzīvi kā tādu, jo, kā izrādās, šis pilnā komplekta trūkums noved līdz absolūti loģiskajam gala secinājumam sapnī - atgrieztais cilvēks nepaliek dzīvo starpā mīlestības, pieķeršanās vai kaut vai pazaudēšanas baiļu dēļ. Viņš paliek tāpēc, ka burtiski ir atkarīgs un pieradināts. Pastarpināti pārtiek no bijušo tuvinieku sāpēm un tieši pārtiek no viņu sniegtajiem pēckapa dzīves uzturēšanas līdzekļiem un metodikām. Un tas nav pareizais iemesls. Un atraktā par to nebēdājas - arī šī emocionālā izpausme iztrūkst, kas vēl vairāk apliecina, ka mammai starp mums vietas nav. Tā ir zaudēta pirms daudziem gadiem.
Ap pus četriem pamodos, samīļoju kaķīti un gulēju tālāk. Pēdējā laikā ne visai bieži sanāk sapņos skatīties kvalitatīvu Horror.
Pilns sakāmais | Komentēt (5 gab) | Add to Memories
Biļetenu josla
Sep. 4th, 2014 | 07:59
Skan: Satyricon - Supersonic Journey
Ar velo minos ikdienā - ja vien nelīst, vai sāls šļūdonis nav uzbrucis Rīgas ielām. -20 ar neskādē.
Un kā reiz pēdējo mēnešu maršruts ved pa Lāčplēša vai tām paralēlajām ielām pēc izvēles. Tad, kad parādījās jaunās treknās līnijas uz braucamās daļas, nodomāju ne jau tās glaimojošākās lietas.
Redzi, man kā ikdienas velobraucējam tas šķiet nepārdomāti ne tikai no infrastruktūras, bet arī no praktiskā un samērības viedokļa. Mašīnām to ieeju/izeju uz Salu tiltu vajag krietni vairāk, nekā tiem 5 riteņbraucējiem stundā. Turklāt ar šo velojoslu ir tāpat kā ar citām - pēkšņi sākas un pēkšņi beidzas. Bez mērķa, bez nekāda labuma. Tos 2km varu arī pa ietvi slalomā izmaukt. Pilnīgs watafaks. Kungi, plānojot velo infrastruktūru un satiksmes plūsmu, domā ar balsošanas biļeteniem, nevis smadzenēm. Nez. No manis tikai viens trekns mīnuss par risinājumu, kurš ir apgrūtinājums, nevis risinājums vai solis vienota, pašpietiekama un noslēgta veloceliņu tīkla izveidē. Veloceliņš, kas random vietā sākas un beidzas, nav nekāds risinājums infrastruktūras uzlabošanai. Turpināšu prātīgi traucēt Ģertrūdes ielas gājējiem, ja vien nebūs jāsteidzas.
Un kā reiz pēdējo mēnešu maršruts ved pa Lāčplēša vai tām paralēlajām ielām pēc izvēles. Tad, kad parādījās jaunās treknās līnijas uz braucamās daļas, nodomāju ne jau tās glaimojošākās lietas.
Redzi, man kā ikdienas velobraucējam tas šķiet nepārdomāti ne tikai no infrastruktūras, bet arī no praktiskā un samērības viedokļa. Mašīnām to ieeju/izeju uz Salu tiltu vajag krietni vairāk, nekā tiem 5 riteņbraucējiem stundā. Turklāt ar šo velojoslu ir tāpat kā ar citām - pēkšņi sākas un pēkšņi beidzas. Bez mērķa, bez nekāda labuma. Tos 2km varu arī pa ietvi slalomā izmaukt. Pilnīgs watafaks. Kungi, plānojot velo infrastruktūru un satiksmes plūsmu, domā ar balsošanas biļeteniem, nevis smadzenēm. Nez. No manis tikai viens trekns mīnuss par risinājumu, kurš ir apgrūtinājums, nevis risinājums vai solis vienota, pašpietiekama un noslēgta veloceliņu tīkla izveidē. Veloceliņš, kas random vietā sākas un beidzas, nav nekāds risinājums infrastruktūras uzlabošanai. Turpināšu prātīgi traucēt Ģertrūdes ielas gājējiem, ja vien nebūs jāsteidzas.
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Tumšā apkārtne
Sep. 4th, 2014 | 05:58
Dark Ambient indīd ir viens no tiem žanriem, kuri patiesi atraisās, kad to atskaņo caur jēdzīgu ekipējumu. Iespaids un atmosfēra pieaug vairākkārt. Inade vedina dirst ne tikai ķieģeļus, bet veselus to cepļus.
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
UE sapnis: Nemo
Aug. 5th, 2014 | 02:11
Ieeju objektā un sajūtu tā smaržu. Paskatos augšup – laba daļa griestu sastāv no mozaīkas, kas darināta no stikla blokiem. Tie darbojas kā gaismas mīkstinātājs - cauri plūstošā gaisma kļūst mīksta un izkliedēta. Patīkama gaisma.
Veicot pirmo iepazīšanos ar telpu, kurā esmu nonācis, pamanu, ka pie vienas no sienām pieslieta padilusi izkārtne. Tā vēstī: Nemo ir atrasts! Prātā nāk uzreiz divi Nemo. Tas, kurš ūdenī (nav man pazīstams) un tas, kurš vienā jaukā filmā spēlējās ar likteni un pašu laiku. Jocīga zīme, nodomāju.
Paskatos apkārt un vieglajā rīta svelmē, kas nes vasaras sajūtas un ir tieši tik lieliska, lai neradītu diskomfortu, objekts patīkami smaržo pēc pamestības. Un notikumiem. Atskārstu, ka esmu nule kā pamodies pēc nakšņošanas uz objekta grīdas un ka mani visticamāk piecēla mozaīkas izkliedētā gaisma.
Pavēries vēlreiz apkārt, jūtu, ka priekšā būs lielisks bradājums. Sāku ar apkārtnes izpēti. Izeju uz ielas. „Nemo iela”. Protams, ka Nemo ir atrasts.
Kad dodos atpakaļ objektā, pamanu, ka aiz durvīm nozūd kāda ēna, kuru met vīrieša ķermenis. Tā kā bieži vien ar apsargiem var sarunāt, un tā kā droši vien sen esmu pamanīts, nolemju tuvoties un sākt dialogu.
- Khem, labdien!
Kā lai sāk, domāju. Vīrietis ir ap 40, labi kopts, stalts un uzvalkā. It kā saposies uz pasākumu. Dīvaini. O, sākšu ar situācijas izklāstu!
- Esmu saldenieks! ( Mmmm, fočējama gaisma )
Veicot pirmo iepazīšanos ar telpu, kurā esmu nonācis, pamanu, ka pie vienas no sienām pieslieta padilusi izkārtne. Tā vēstī: Nemo ir atrasts! Prātā nāk uzreiz divi Nemo. Tas, kurš ūdenī (nav man pazīstams) un tas, kurš vienā jaukā filmā spēlējās ar likteni un pašu laiku. Jocīga zīme, nodomāju.
Paskatos apkārt un vieglajā rīta svelmē, kas nes vasaras sajūtas un ir tieši tik lieliska, lai neradītu diskomfortu, objekts patīkami smaržo pēc pamestības. Un notikumiem. Atskārstu, ka esmu nule kā pamodies pēc nakšņošanas uz objekta grīdas un ka mani visticamāk piecēla mozaīkas izkliedētā gaisma.
Pavēries vēlreiz apkārt, jūtu, ka priekšā būs lielisks bradājums. Sāku ar apkārtnes izpēti. Izeju uz ielas. „Nemo iela”. Protams, ka Nemo ir atrasts.
Kad dodos atpakaļ objektā, pamanu, ka aiz durvīm nozūd kāda ēna, kuru met vīrieša ķermenis. Tā kā bieži vien ar apsargiem var sarunāt, un tā kā droši vien sen esmu pamanīts, nolemju tuvoties un sākt dialogu.
- Khem, labdien!
Kā lai sāk, domāju. Vīrietis ir ap 40, labi kopts, stalts un uzvalkā. It kā saposies uz pasākumu. Dīvaini. O, sākšu ar situācijas izklāstu!
- Esmu saldenieks! ( Mmmm, fočējama gaisma )
Pilns sakāmais | Komentēt (2 gab) | Add to Memories
Skype MS
Jul. 31st, 2014 | 01:10
Skan: Esoteric - Dissident
Mirkomīkstais nopirka Skype un sākās bulšits papildus jau eksistējošajam Skype bulšitam. Tagad lietotājus ar vecām versijām Skype serveri vienkārši met ārā ar attiecīgu paziņojumu, ka jāapdeitojas. Tad nu jāatvadās no mīļās 5. versijas, kurā nav Facebook un reklāmu bulšita, un jāapdeitojas uz 6, kas ir piebāzta ar reklāmām un FB bulšitu. Bet reklāmas vismaz var vienkārši un globāli nogalināt:
http://winaero.com/blog/how-to-disa
http://blog.avangardo.com/2013/02/how-t
Atminos kā šodien, ka Skype no paša sākuma nepatika. Līdzīgi kā ar draugiem.lv - tā teikt nācās lietot, lai komunicētu, jo pārējā populācija to lietoja. Un turpina lietot.
http://winaero.com/blog/how-to-disa
http://blog.avangardo.com/2013/02/how-t
Atminos kā šodien, ka Skype no paša sākuma nepatika. Līdzīgi kā ar draugiem.lv - tā teikt nācās lietot, lai komunicētu, jo pārējā populācija to lietoja. Un turpina lietot.
Pilns sakāmais | Komentēt (2 gab) | Add to Memories
Lietojamus TV vispār kāds vēl ražo?
Jul. 29th, 2014 | 10:06
Skan: Alchemist - Staying Conscious
Mans TV joprojām ir Samsung 32" CRT TV. Pirku ~2005. gadā. Vecais kineskopa televizors, kura pārvietošanai vajag 2 vīrus un 4 aukstus aliņus pēc tam. Un tas rāda izteiksmīgu bildi, kuras vienīgais "defekts" ir zemā izšķirtspēja, kad jāuzspēlē PS3. Tas un vēl Progressive scan trūkums, kas ļoti izpaužas ātrās kustībās un horizontāli slīdošās ainās filmās, un kameras rotēšanā FPS videospēlēs.
Kamēr cilvēce skrien pakaļ laikam un pērk LED vai parastā backlight (diožu gaisma, kas ar polarizācijas un izkliedējošiem filtriem tiek no ekrāna malām izvazāta pa visu laukumu) izgaismotus LCD TV, esmu palicis pie vecās CRT tehnoloģijas, kas dažos man svarīgos aspektos ir joprojām nepārspēta. Bet nu, manam CRT nav Progressive scan un prasās tomēr izlasīt tos sīkos burtiņus PS3 spēlēs. Līdz ar to jāizvēlas sev HDTV. Bet, kā izrādās, CRT ir uzstādījis pamatīgi augsta standarta latiņu, par kuru zemāk negribas nolaisties.
Svarīgie aspekti izvēlē:
- Melnā līmenis: lai bilde ar zvaigznēm būtu sulīgi melna (nevis pelēka) ar gaišiem punktiem - kā jau zvaigznes melnā naktī;
- Kontrasts, nevis mārketinga departamenta bongs;
- Tas, kā TV pacieš SD attēlu;
- Input lag jeb Fofas efekts*.
Un pateikšu uzreiz - manuprāt, geimot uz LCD ir visnotaļ pamatīgs vājprāts (melns ir labākajā gadījumā nevienmērīgi tumši pelēks, krāsas vājas + tas pats fofas efekts). Sevišķi, ja jālieto SD avots, kuru LCD konvertē par smirgīdu sūdu. Līdz ar to, jā, dabiski nosliecos uz plazmu kā mana CRT aizstājēju. ( Kas ir fofas efekts? )
Kamēr cilvēce skrien pakaļ laikam un pērk LED vai parastā backlight (diožu gaisma, kas ar polarizācijas un izkliedējošiem filtriem tiek no ekrāna malām izvazāta pa visu laukumu) izgaismotus LCD TV, esmu palicis pie vecās CRT tehnoloģijas, kas dažos man svarīgos aspektos ir joprojām nepārspēta. Bet nu, manam CRT nav Progressive scan un prasās tomēr izlasīt tos sīkos burtiņus PS3 spēlēs. Līdz ar to jāizvēlas sev HDTV. Bet, kā izrādās, CRT ir uzstādījis pamatīgi augsta standarta latiņu, par kuru zemāk negribas nolaisties.
Svarīgie aspekti izvēlē:
- Melnā līmenis: lai bilde ar zvaigznēm būtu sulīgi melna (nevis pelēka) ar gaišiem punktiem - kā jau zvaigznes melnā naktī;
- Kontrasts, nevis mārketinga departamenta bongs;
- Tas, kā TV pacieš SD attēlu;
- Input lag jeb Fofas efekts*.
Un pateikšu uzreiz - manuprāt, geimot uz LCD ir visnotaļ pamatīgs vājprāts (melns ir labākajā gadījumā nevienmērīgi tumši pelēks, krāsas vājas + tas pats fofas efekts). Sevišķi, ja jālieto SD avots, kuru LCD konvertē par smirgīdu sūdu. Līdz ar to, jā, dabiski nosliecos uz plazmu kā mana CRT aizstājēju. ( Kas ir fofas efekts? )
Pilns sakāmais | Komentēt (3 gab) | Add to Memories
2008. gada bradājumu fotofiksācijas
Nov. 16th, 2013 | 07:23
Skan: Christophe Frutuoso - Haunted - 1st Floor
Līdz ~2009. gadam bradājumu fotofiksācijai manā rīcībā bija tikai Nokia 6630. Šis laiks sakrīt arī ar bradāšanas intensīvāko periodu līdz šim. Tā kā 2013. gads tuvojas savam noslēgumam, izdomāju izdarīt līdz šim nedarīto: attiecīgo periodu bradājumbižu “best-off” slīdrādes. Sāksim ar 2008. gadu. Līdz gada beigām būs attiecīgi par 2009., 2010.-2011, 2102. un 2013. gadu. NB: šīm bildēm ir vairāk vēsturiska, nevis mākslinieciska vērtība. Toreiz tika fočēts dokumentālam priekam, šodien – mākslinieciskam.
http://www.post-apo.lv/?p=1495
http://www.post-apo.lv/?p=1495
Pilns sakāmais | Komentēt (2 gab) | Add to Memories
Bohēma
Nov. 7th, 2013 | 11:26
Skan: Arckanum - Þyrpas Ulfar
Redz, kā. Biedre ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
telefontubbie painformēja, ka viens no maniem Sēnītes bradājuma apraksta citātiem ir nodrukāts grāmatā. Forši jau, bet tomēr - tirpēklis/e autors/e i neapvaicājās un nepainformēja, ka, redz, manu materiālu izmantos savā grāmatā. Laikam neiedomājās to, ka man tas varētu būt interesanti un tā vietā droši vien iedomājās, ka prasīšu maksāt 666Ls par katru vārdu. Nu gan kultūra - publisks fuj. Latvieša daba.( ... tālāk ... )
telefontubbie painformēja, ka viens no maniem Sēnītes bradājuma apraksta citātiem ir nodrukāts grāmatā. Forši jau, bet tomēr - tirpēklis/e autors/e i neapvaicājās un nepainformēja, ka, redz, manu materiālu izmantos savā grāmatā. Laikam neiedomājās to, ka man tas varētu būt interesanti un tā vietā droši vien iedomājās, ka prasīšu maksāt 666Ls par katru vārdu. Nu gan kultūra - publisks fuj. Latvieša daba.( ... tālāk ... )Pilns sakāmais | Komentēt (9 gab) | Add to Memories
Laboratorijas 3. bradājums
Aug. 29th, 2013 | 12:45
Pēc 3,5 gadu pārtraukuma izdevās vēlreiz iebrist āsomajā pamestajā laboratorijā kopā ar bradātāju no UK, kura veidos bilžu grāmatu.
http://www.post-apo.lv/forums/viewt
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Debīlākā velotrauma ever
Jul. 11th, 2013 | 04:01
http://www.post-apo.lv/forums/viewt
No, srsly, pedālis ar visu klani nolūzt pie monobloka ass un gaļa pa gaisu - pat neliku nekādu dižo slodzi tajā brīdī uz to pedāli. Detaļas (tā skaitā bildes) melkēt augstāk esošajā linkā.
Ui, sorrī, prasa ielogošanos. Tad nu - deteļas zem lj-cut
Tad nu, ( Gore-Tec bildītes ir te )
No, srsly, pedālis ar visu klani nolūzt pie monobloka ass un gaļa pa gaisu - pat neliku nekādu dižo slodzi tajā brīdī uz to pedāli. Detaļas (tā skaitā bildes) melkēt augstāk esošajā linkā.
Ui, sorrī, prasa ielogošanos. Tad nu - deteļas zem lj-cut
Tad nu, ( Gore-Tec bildītes ir te )
Pilns sakāmais | Komentēt (5 gab) | Add to Memories
Porcelāna fabrika ~70. - 80. gadu bildēs
Mar. 24th, 2013 | 05:45
Skan: Therradaemon - Den Mørke Munnens Språk
Lūk, beidzot saskenēju savā rīcībā esošās bildes iz Rīgas Porcelāna rūpnīcas. Tajās redzami darbinieki savās darba vietās, virs kurām atrodama arī padomju propoganda. Bildes kopā ar ierakstu atrodamas attiecīgajā post-apo.lv vietnē: http://www.post-apo.lv/?p=1395
Pilns sakāmais | Komentēt (2 gab) | Add to Memories
Latvijas Radio/NABA bradājums: Satver stāstu!
Jan. 22nd, 2013 | 01:55
Skan: Gire - Trans Express
Bradāšana - šai nodarbei teju katru nedēļu var izgudrot jaunu definīciju. Šīsnedēļas varētu būt tāda: „Bradāšana: hobijs, kura reālo darbību (dabā) aktivitāšu izpausmes bradātāju nereti sliecas novest likuma sētas otrajā pusē.” Beigu galā tas pat lukturim ir skaidrs, ka šķērsot nožogotu teritoriju nav īsti pastaiga parkā. Līdz ar to manuprāt loģiska ir mana pozīcija par šī hobija reklamēšanas absurdumu. Tas noteikti ir viens no iemesliem, kādēļ konkrēta pilsētvides pētniecības biedrība savās PR aktivitātēs, manuprāt, nodara vairāk kaitējuma, nekā labuma. Kāpēc? Jo, ja kāds nišas hobijs tiek celts preses saulītē, tas sliecas radīt rezonansi dažādos sabiedrības slāņos. Ja kāds jautājums tiek plaši sabiedrībā aktualizēts - beigu galā tas nonāk arī līdz atbildīgajām personām (īpašnieki, apsardze), kas sacelto potenciālo ažiotāžu viennozīmīgi traktēs kā drošības pasākumu stiprināšanu (ar lielgabalu pa zvirbuļiem, lai izolētu unikālu gadījumu), šādi apgrūtinot pilsētvides pētnieka aktivitātes dabā. Un arguments, ka popularizēšana veicina atpazīstamību, kas savukārt veicina legālas ielaišanas potenciāla augšanu, dabā vienkārši nedarbojas. Apsargam ir dots uzdevums sargāt, nelaist nevienu pašu - par to apsargs atbild ar savu darbu, vārdu un arī mantu. Teritorijās parasti notiek saimnieciska darbība, tāpēc arī teritoriju īpašnieki, rēķinoties ar zemes nomnieku/kantoru īpašnieku konfidencialitātes tiesībām, atsakās laist iekšā. Beigu galā, ja arī kādu ielaiž pamestajos korpusos, atbildība par tur notiekošo īpašumu un apmeklētāju dzīvībām gulstas uz viņu pleciem, par spīti dokumentam, ar kuru bradātājs noraksta visu atbildību par savu rīcību uz sevi. Nevēlas cilvēki šādu atbildības nastu sev uz kakla, tāpēc arī nelaiž iekšā avārijas stāvoklī esošās ēkās. Un nekāda atpazīstamība tur neko nemainīs.
Taču pirms neilga laika sazinājās ar mani Latvijas Radio pārstāvis ar vēlmi uztaisīt sižetu 39. kabinetam. Tad nu nācās apsvērt augstākminētās lietas, izvērtējot potenciālo labumu un sliktumu, kas gūstams no šāda sižeta. Prātā virkne jautājumu un apcerējumu: no vienas puses tas ir hobija īss izklāsts, no otras - arī to var skatīt kā reklamējošu darbību? Un vispār - kāpēc vispār šāda uz naža asmens balansējoša hobija atpazīstamība būtu jāveicina, ja tā dabā reāli neatvieglo bradāšanas aktivitātes? Atbildība no īpašnieku/atbildīgo personu pleciem maģiskā kārtā nenokrīt tikai tāpēc, ka tu sevi pasludini par pilsētvides pētniecības aktīvistu. Bet, ja tautai uzskatāmā veidā parāda, ka eksistē indivīdu kopa, kura mērķtiecīgi lien pamestos objektos - manuprāt, tā uzreiz ķersies pie naglām, āmuriem un perimetru sensoriem. Nav taču nepiederošām personām ko tur darīt, ne tā? Cik gan reižu nav nācies apsargiem skaidrot kas ir urbex un ko gribam tajā sasodītajā pamestajā ēkā. Dažreiz panākumi ir, bet pamatā nav. Kur beigu galā šis sižets nonāks? Kādam mērķim tas tiek gatavots? Lai nu kā, dodos mazliet papētīt to 39. kabinetā notiekošo. ( Radiobradājums )
Taču pirms neilga laika sazinājās ar mani Latvijas Radio pārstāvis ar vēlmi uztaisīt sižetu 39. kabinetam. Tad nu nācās apsvērt augstākminētās lietas, izvērtējot potenciālo labumu un sliktumu, kas gūstams no šāda sižeta. Prātā virkne jautājumu un apcerējumu: no vienas puses tas ir hobija īss izklāsts, no otras - arī to var skatīt kā reklamējošu darbību? Un vispār - kāpēc vispār šāda uz naža asmens balansējoša hobija atpazīstamība būtu jāveicina, ja tā dabā reāli neatvieglo bradāšanas aktivitātes? Atbildība no īpašnieku/atbildīgo personu pleciem maģiskā kārtā nenokrīt tikai tāpēc, ka tu sevi pasludini par pilsētvides pētniecības aktīvistu. Bet, ja tautai uzskatāmā veidā parāda, ka eksistē indivīdu kopa, kura mērķtiecīgi lien pamestos objektos - manuprāt, tā uzreiz ķersies pie naglām, āmuriem un perimetru sensoriem. Nav taču nepiederošām personām ko tur darīt, ne tā? Cik gan reižu nav nācies apsargiem skaidrot kas ir urbex un ko gribam tajā sasodītajā pamestajā ēkā. Dažreiz panākumi ir, bet pamatā nav. Kur beigu galā šis sižets nonāks? Kādam mērķim tas tiek gatavots? Lai nu kā, dodos mazliet papētīt to 39. kabinetā notiekošo. ( Radiobradājums )
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Foto ar un bez UE [3]
Jan. 19th, 2013 | 03:01
Pēdējās bildes no nesanajiem bradājumiem Rīgā un Vidzemē:
AR:
http://www.post-apo.lv/forums/viewt
BEZ:
http://www.post-apo.lv/forums/viewt
AR:
http://www.post-apo.lv/forums/viewt
BEZ:
http://www.post-apo.lv/forums/viewt
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
DeviantArt
Jan. 14th, 2013 | 02:16
Skan: Melt - Destroy
Bikiņ apdeitoju savu DA galeriju: http://disfigurator.deviantart.com/gall
Ha, vienā objektā Pārdaugavā uz žoga (iekšpusē) ir rakstīts "Deviantart", lol
Ha, vienā objektā Pārdaugavā uz žoga (iekšpusē) ir rakstīts "Deviantart", lol
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Foto ar un bez UE [2]
Jan. 12th, 2013 | 10:23
Skan: S.U.P. - No Rejuvenation
Ar UE:
http://www.post-apo.lv/forums/viewt
Bez UE:
http://www.post-apo.lv/forums/viewt
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
Foto ar un bez UE
Jan. 11th, 2013 | 10:27
Skan: Desiderii Marginis - A Failure At Liberty
Šī gada pirmie diapozitīvi. Yay!
Ar UE
http://www.post-apo.lv/forums/viewt
Bez UE
http://www.post-apo.lv/forums/viewt
Bitīt matos - vienmērīgās debesīm un hailaitos tā jābakstās (attārpošana jeb atputekļošana) ar šopa korekcijas tūļiem. Bet nu, laika man ir gana - var spēlēties.
Ar UE
http://www.post-apo.lv/forums/viewt
Bez UE
http://www.post-apo.lv/forums/viewt
Bitīt matos - vienmērīgās debesīm un hailaitos tā jābakstās (attārpošana jeb atputekļošana) ar šopa korekcijas tūļiem. Bet nu, laika man ir gana - var spēlēties.