Diapozitīvs

Ieeju objektā un sajūtu tā smaržu. Paskatos augšup – laba daļa griestu sastāv no mozaīkas, kas darināta no stikla blokiem. Tie darbojas kā gaismas mīkstinātājs - cauri plūstošā gaisma kļūst mīksta un izkliedēta. Patīkama gaisma.
Veicot pirmo iepazīšanos ar telpu, kurā esmu nonācis, pamanu, ka pie vienas no sienām pieslieta padilusi izkārtne. Tā vēstī: Nemo ir atrasts! Prātā nāk uzreiz divi Nemo. Tas, kurš ūdenī (nav man pazīstams) un tas, kurš vienā jaukā filmā spēlējās ar likteni un pašu laiku. Jocīga zīme, nodomāju.

Paskatos apkārt un vieglajā rīta svelmē, kas nes vasaras sajūtas un ir tieši tik lieliska, lai neradītu diskomfortu, objekts patīkami smaržo pēc pamestības. Un notikumiem. Atskārstu, ka esmu nule kā pamodies pēc nakšņošanas uz objekta grīdas un ka mani visticamāk piecēla mozaīkas izkliedētā gaisma.
Pavēries vēlreiz apkārt, jūtu, ka priekšā būs lielisks bradājums. Sāku ar apkārtnes izpēti. Izeju uz ielas. „Nemo iela”. Protams, ka Nemo ir atrasts.

Kad dodos atpakaļ objektā, pamanu, ka aiz durvīm nozūd kāda ēna, kuru met vīrieša ķermenis. Tā kā bieži vien ar apsargiem var sarunāt, un tā kā droši vien sen esmu pamanīts, nolemju tuvoties un sākt dialogu.
- Khem, labdien!
Kā lai sāk, domāju. Vīrietis ir ap 40, labi kopts, stalts un uzvalkā. It kā saposies uz pasākumu. Dīvaini. O, sākšu ar situācijas izklāstu!
- Esmu saldenieks! ( Mmmm, fočējama gaisma )
 

Mans TV joprojām ir Samsung 32" CRT TV. Pirku ~2005. gadā. Vecais kineskopa televizors, kura pārvietošanai vajag 2 vīrus un 4 aukstus aliņus pēc tam. Un tas rāda izteiksmīgu bildi, kuras vienīgais "defekts" ir zemā izšķirtspēja, kad jāuzspēlē PS3. Tas un vēl Progressive scan trūkums, kas ļoti izpaužas ātrās kustībās un horizontāli slīdošās ainās filmās, un kameras rotēšanā FPS videospēlēs.

Kamēr cilvēce skrien pakaļ laikam un pērk LED vai parastā backlight (diožu gaisma, kas ar polarizācijas un izkliedējošiem filtriem tiek no ekrāna malām izvazāta pa visu laukumu) izgaismotus LCD TV, esmu palicis pie vecās CRT tehnoloģijas, kas dažos man svarīgos aspektos ir joprojām nepārspēta. Bet nu, manam CRT nav Progressive scan un prasās tomēr izlasīt tos sīkos burtiņus PS3 spēlēs. Līdz ar to jāizvēlas sev HDTV. Bet, kā izrādās, CRT ir uzstādījis pamatīgi augsta standarta latiņu, par kuru zemāk negribas nolaisties.

Svarīgie aspekti izvēlē:
- Melnā līmenis: lai bilde ar zvaigznēm būtu sulīgi melna (nevis pelēka) ar gaišiem punktiem - kā jau zvaigznes melnā naktī;
- Kontrasts, nevis mārketinga departamenta bongs;
- Tas, kā TV pacieš SD attēlu;
- Input lag jeb Fofas efekts*.

Un pateikšu uzreiz - manuprāt, geimot uz LCD ir visnotaļ pamatīgs vājprāts (melns ir labākajā gadījumā nevienmērīgi tumši pelēks, krāsas vājas + tas pats fofas efekts). Sevišķi, ja jālieto SD avots, kuru LCD konvertē par smirgīdu sūdu. Līdz ar to, jā, dabiski nosliecos uz plazmu kā mana CRT aizstājēju. ( Kas ir fofas efekts? )