Diapozitīvs

Intelekts: spēja saprast un domāt inteliģentā veidā.
Inteliģence: spēja iegūt, saprast un pielietot zināšanas.

Tautām pasviestais ģenerativais Mākslīgais intelekts nav ne intelekts, ne inteliģents, ne radošs. Kopēt nav radīt. Radīt labu un derīgu ir vēl viens kvalitātes slieksnis, kas botiem rādās neceļams, ja tev piemīt kaut minimālas kvalitātes prasības un izpratne par radīt mēģināto.
Sestklasnieku diez vai sauksi par intelektuālu, bet viņš, atšķirībā no bota, varēs ar savu intelektu 100% sekmīgi izpildīt uzdevumu nocitēt kādu dainu par tēmu X vai Y pat tad, kad intelekts vēl tikai agrīnās attīstības stadijās. Prasa vien 2 darbības, kas ir skaidras pat nenobriedušam prātam: 1) iemest meklētājā vaicājumu, lai atrastu oficiālo Dainu skapi un 2) izvēlēties kādu no tēmām vai iemest atslēgvārdu meklētajā. Tas, vai aiziet uz bibliotēku vienkārši uzprasīt kādu sējumu un citēt uz nebēdu.
Skolēnam - nulle problēmu.
Botam - neiespējami, sadzejo un sagļuko brāķi uz līdzenas vietas, necitē. Ja neprot citēt, pratīs sarežģītāku uzdevumu? Kamēr neizpilda elememtāro, tikmēr sarežģīto nemaz neprasa. Loģiski.

Bet tikai vienu no šiem ikdienā saukā par inteliģentu. Uz kāda gan pamata? Neatbilst pat definīcijām.

The name is Slop. Microslop.
Plīvuru, masku, ilūziju un šķietamību burbulis - vien dažu IT uzņēmumu radīta cirka izrāde.

Šis ar baigi labi ierakstās psihedēliskajā renesansē ar nosliecēm godāt senajo. Jāuzliek vēlreiz un skaļāk. Forši bass rībina ķermeni.
Žēl, ka viena dziesma tāda, nevis vesels projekts/saidkvests. Rituāls/pagānisks muzons ekstrēmajā metālā un tumšākajā Dark Ambient tagad ir cieņā. Kāds laiks, tāds pretmets.

https://www.youtube.com/watch?v=yuOqd7-HSQ4

Arī She Past Away taisa jaunas skaņas, heh! Izlaiduši šodien pasmeķēšanai un jāsecina, ka tīri labi garšo.
Piedur, ka skaņa virzīta tālāk no uztraukuma disenē iekš pēdējā albuma - tuvāk tumšām, mitrām sikspārņu piekarinātām alām un savādiem jauniešiem, kas savdabīgi sakrāsojušies ritmiski slīdot bauda romantisko tumsu - kā pirmajā ripulī. Tuvāk oriģinālajai skaņai, tumšāk. Jaukāk.
Albumā bieži ir atdarināti dažādi ar analogā medija dabu saistīti gļuki, kas piešķir tādējādi tekstūru, audiokasetes sajūtu. Tas arvien biežāk panesās digitālos albumos - līdzīgi kā vizuāls troksnis dažā labā filmā, kas nav filmēta ar filmiņu.

Tas pulsējošais rifiņš!
https://www.youtube.com/watch?v=frygdYs1NbU

Oh, baigi labs - nākamā plate būs Puscifer jaunā plate.
Ne tikai superīga muzikalitāte, interesantas idejas un minimālistiska skaņa ar akcentu uz teātri un sasaukšanos vokālā, bet arī pats koncepts: šodienas portrets caur psihedēlisku prizmu un sarkasma pilna humora kaleidoskopu, atklājot lietas no roka, gōtiskā roka, psihedēliskā roka, dārkveiva un elektronikas skatuvēm. Patīkami un spēcīgi caurcaurēm.

https://www.youtube.com/watch?v=gQsFPPFNUXk


Reku var digitāli pagaršot visu albumu:
https://www.youtube.com/watch?v=OwiLYFmMdcw&list=PLEpjZ6a3i26fuRXGuZSSpPrWK21cdptTw

Kaut kā baigi nepatīk tā šķietamā drošības pārdozēšana.
"Šķietami", jo gribētos, ka mani novērojami ir kļūdaini un "pārdozēšana" tāpēc, ka pārāka orientēšanās uz drošību sliecas radīt ne tikai realitātei nekvalificētus, bet arī pataloģiski no jelkāda riska mūkošus un komfortā pārmarinētus, nepatstāvīgus indivīdus. Sliecas saasināt sīkumus, sliecas pielietot smagu instrumentu, kur tas nav pielietojams.
Videonovērošanas kameras skolās pie mums jau ir norma. Ko tad šie tādu sadarījuši, ka pēc noklusējuma jāizkarina kameras visur kā cietumā, kādu signālu tas sūta bērnam? Bieži skolā eksportēju videokameru ierakstus, lai veselas audzinātāju, audzināšanas pedagogu, vecāku, mentu un iesaistīto bērnu brigādes atrisinātu mirkļa emo kāpinājumu un saprātīgu pakaušanos. Man tas izkatās pēc smagi saasinātas reakcijas no pieaugušo puses, kas traucē bērnam iegūt patstāvību un dzīves skolu: kādas sekas ir dabībai X un Y saskarsmē ar laika biedriem skolā...

Man subjektīvi šķiet, ka jāsasniedz ievērojams bojājuma slieksnis, lai korekti lietotu vārdu "trauma".
Citādi tu noniecini reālas traumas, pielīdzini ikdienas sīkumus kam ārkārtējam.


Nokrist un dabūt zilumu nav trauma.
Iegriezt pirkstā līdz kaulam nav trauma, bet gan pagaidu traucēklis. Nav pat jāšuj - savelc ar plāksteri un skrien/turpini strādāt!
Salūst velo pedālis un izrauj gaļas gabalu no kājas - esi traumpunktā, tevi tur šuj, bet vai "trauma"? Ko tieši traumēja, kādas spējas ir zaudētas?
Uzdauzīt zilu aci nav traumēt, bet dabūt zilu aci - nav tikt traumētam.
Aizvainojums nav trauma. Ja tevi deadneimo, tā nav trauma. Ja tevi uzrunā "nepareizajā" personas vietniekvārdā - tā nav trauma. Tas, ko tu sauc par "traumu" ir nekas cits kā sociālās saskarsmes sīkums/berzēšanās ar rupjiem citādi domājošajiem - sīkums, kuru drošības pārdozēšanas laikā tu gribi uzpūst par "traumu", lai gūtu kādu labumu - kā uzmanību vai pretējā viedokļa kancelēšanu, piemēram. Gluma, gļēva, cilvēka necienīga rīcība. Māņi ar otmazku, nevis trauma. Dzīvošana savā burbulī.

Fiziskās aktivitātes laukā un to laikā gūtie neveiklības vai pārdrošības žetoni - sasitumi un asiņojoši deguni - dabiska lietiņa. Tikpat dabiska kā saules apdeguma risks siltajā gada laikā, tikpat sezonāla lietiņa. Nav materiāls ziņām. Nav notikums. Termina adekvāta lietošanai un valodas niansēm mēdz būt stipri liela nozīme. Vārdi nes nozīmi.

Tas, vai arī man vienkārši stipri atšķirīgs un vecmodīgs skatījums uz šīm lietām - kas ir un kas nav "trauma". Man slieksnis sākas ap ilgstošu un jūtamu seku iestāšanos. Emocionālajā pasaulē - notikums, kas pārspēj tavas spējas tikt ar to galā, iestājoties negatīvām sekām ilgtermiņā. Kaut kas, kā priekšā tu sabrūc un ciet ilgstoši un mērāmi.

https://www.youtube.com/watch?v=Rp9LX2jShnk