Diapozitīvs

Kaut kā patizli, ka dzīvojam laikā, kurā policists, reaģējot uz uzbrukumu, ir morāli atbildīgs nedauzīt sīko perdeli, nepielietot steku vai šaujamieroci, jo beigās tiesā var izrādīties vainīgs, un būt zaudētājs, nevis paraugstundas sniedzējs.
Un laikā, kad visi fagotizējas par bērnu tiesībām, kad piemērot audzināšanas līdzekļus - tādus kā: raustīt aiz auss, uzšaut pa pakausi, iemaukt ar lineālu pa knaģiem - nav košēri, šis gadījums un video noteikti sniedz kārtējo mācībstundu vielā "Kā būt par cilvēku"

Noteikti un absolūti.
Bravo!

IMHO, policistam bija visas tiesības, un arī pienākums, izslēgt sīko pidaru, un sagatavot ieroci darbam, lai pārējie neiedomājas tuvoties. Pie reizes atceļot visu nīkuļgauduļošanu par bērnu neslānīšanu skolās, kad tie ir absolūti pelnījuši.

Stāsts iz dzīves:
Mani, piemēram, savulaik direktora kabinetā pasauca uz kafiju. Kad Cēsu Sanatorijas internātpamatskolas direktors Egons Bušs tevi pasauca uz kafiju, tu viennozīmīgi zināji - esi sapisies meistarībā, un nu savām kājām, teju vai sevis izvēlētā laikā pusstundas ietvaros, ir jāsaņem visa sava bērna vīrišķība, un jāiet saņemt taisnīgu savu darbu algu! Saņēmu. Gāju.
Šoreiz nesauca par smēķēšanu vai citu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu. To man bija sava artava - neko diži daudz, bet normāli - kā jau skolēnam ap 6.-9. klasi, kas ir prom no vecākiem.

Šoreiz pasauca uz brutālu turku kafiju!!! Direkotra kabinetā sastapu vairāku manis apskādētu auto īpašnieku, kurš vienkārši, eleganti un efektīvi, ar vīrišķīgi smagu un - galvenais - taisnīgu roku, mani mazliet pamētāja pa direktora kabinetu. Kad brutālā Espresso daļa bija izdzerta, no sirds biju atvainojies īpašniekam, un arī sakārtojis pa malām saliktos un nu savandītos krēslus, bija pienākusi kārta Egonam pasniegt man kafiju! Nosauksim to par Long Espresso.

Norīkoja uz vircas nešanu vasarā, un palīdzēšanu kurinātājam ziemā - stiept baļķus 'n shit. Ziemā man patika krietni labāk, un pat biju mazliet bēdīgs, kad soda kladītē visas man norīkotās ailītes bija aizpildītas :/ Un, vai zinies, nevienai pašai mašīnai vairs nerāvu nost dekoratīvos marku bļembukus! Un pie reizes paelpoju svaigu gaisu, sniedzot palīdzīgu roku kurinātājam ziemā. Un ne tik svaigu vasarā.

Un 20+ gadi, un skolēns atļaujas sist policistu pensionētā vecumā, un pārējie šmurguļi tikmēr filmē. Un neapcietina. Un kur paliek vainu pastiprinošie apstākļi par uzbrukumu grupā? Advokātiem kauna nav, ka veicina deģenerātu paaudzes augšanu?

Sist tos šmurguļus, kamēr jauni. Kal dzelzi, kamēr tā karsta, jo pēc tam par vēlu!


+ Apstāklis, kad par kārtību internātskolā (pats esmu dzīvojis, zinu, personīgi, ka tur paļubomu ir nosliece uz vardarbību audzēkņu starpā) uzticēts rūpēties pensionāram, ir absurds. Jo lielākas deviācijas gadījumā vai tomēr nebūtu nepieciešams uz vietas turēt reaģētspējīgāku personālu?

Internātskolās čista.

BONUSIŅAM Ļ. Cien. Egona Buša uzruna valstij - pirms 12 gadiem, aktuāla vēl jo vairāk arī šodien:
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293043-kaut_sis_murgs_atrak_beigtos

- Marhsall London ir diezgan lēns. Un laikos, kamēr tauta runā par Android 8, pagājušajā gadā pirktais London ir iesprūdis piektajā versijā, un nedomā apdeitoties. Sevišķi lēns tas ir, ja tam paralēli ir jau kāds dižuzdevums veicams - piemēram, atvērt un čikināt Facebook... Taču tam ir super mūzikas kvalitāte - pat no aparāta skaļruņiem;
- Kamera telefonā secīgi arī lēna un nekāda;
- LG OLED - fukken lēns CPU iekšā - lai pieregulētu attēla parametrus, atvērtu aplikācijas un mainītu WiFi parametrus, ir jāgaida, kamēr ielādējas Menu. 2kEUR televizoram. Jāgaida uz Menu... Citreiz pat 10s!

> Lēns telefons teorijā nozīmē vien to, ka mazāk laika tiek patērēts tajā mazajā ekrānā, un vairāk - mazliet produktīvākās nodarbēs. Bet, bļa, cik tas seksīgi izskatās! Ir jau no vairākiem leņķiem ar filmiņu nofočēts. Tīrs fapmateriāls!
> Lēnā telefona kamera nozīmē vien to, ka biežāk no somas tiek izvilkts filmiņas aparāts, un tas pats par sevi ir pozitīvs notikums, jo nereti šķietami fiksās/dokumentālās bildītes beigās izdodas diaprojicējamas uz ekrāna.
> Par teļļuka lēnumu gan neko pozitīvu nevaru pateikt. Taču tā attēls ir konfekte!


DAT MARSHALL LONDON VOLUME WHEEL!!! Vakar nofočēju Black Metal versijā, ar dzīvu ekrānu - jāpabeidz filmiņu, pašrocīgi jāattīsta par diapozitīvu, un tad jau manīs, vai sanāca : )

Īsumā:
Ai, kaut kā pohuj. Aiz katras lietas nepilnības slēpjas mīlama pilnība : )

Iekš Post-Apo.lv foruma katru nedēļas nogali notiek foto spēle ar galveno būtību - visnotaļ brīvi interpretējams subjekts un tā izpilde lietotājam ērtā laikā. Un, par spīti tam, ka tas ir ex-bradajumi.lv kodols, uzdevumu izpilde ne vienmēr nozīmē došanos uz pamestiem objektiem. Pārsvarā, protams, bet ne vienmēr.

Jo vairāk dalībnieku, jo interesantāk un lielāka dažādība. Ja interesē - links augstāk un aiziet! Pēdējā radītā tēma - Graindkors, kas veltīta objektos sastopamajiem līķiem un bomžu etiķetes izstrādājumiem. Jauna tēma - nākamajā nedēļas nogalē.

Līdz ar vasaru mobilās elektronikas jomā (un cilvēku noskaņojumos) aktualizējas dažnedažādas ūdens tilpnes, kurās, līdzi ar cilvēku vai bez tā, nereti iekrīt arī mobilās iekārtas. Tāpat arī ūdens krīt no gaisa. Ko darīt, ja mobilais nonācis konfliktā ar ūdeni?
Ja kāds minēja nolādētos rīsus vai silikātu - sēdies, 2! To es traktēju kā noziedzīgu nolaidību pret savu mantu, un tas problēmu tikai pasliktina, un ir viens no iemesliem, kāpēc vēlreiz rakstu par to. Otrs iemesls - pārāk daudz pie manis uz servisu nes "rīsu putras", kas liecina par to, ka nezināšana ir plaši izplatīta problēma.
Pareizā atbilde uz jautājumu "ko darīt", ir: "Pēc iespējas ātrāk dabūt pēc iespējas vairāk ūdeni ārā". Tieši tik vienkārši. Un to bez iekārtas izjaukšanas gluži vienkārši izdarīt nevar.

Problēmas ilustrācijai:
- Ja ierakstam Google pieprasījumu: “Ko darīt, ja mobilais ūdenī”, izlec ķipa svētīgs raksts par to, ka vajagot rīsus. Daudz. Ka nedrīkstot likt uz radiatoriem un tiešos saules staros. Aplami un daļēji pareizi reizē.
- Ja uzdodam šo pašu jautājumu angliski: "Phone dropped in water", izlec eleganti pa punktiem strukturēts ūdens, kurā esot jāvāra kārtējā rīsu putra.
- Ja šo jautājumu uzdodam krieviski "телефон упал в воду", izlec jau daudz leģitīmāks raksts, kurš, diemžēl, arī iesaka rīsus, taču nu jau attaisnojamā kontekstā.

Kā redzams, visās valodās, kuras pārvaldu, pirmie rezultāti no Google satur rīsus. Kāpēc tas ir slikti? Jo viltus ārstēšana nodara tikai lielāku kaitējumu, un "ielaiž slimību". Piemēram - paņemiet kaut vai tukšu nagu lakas pudelīti, iepildiet tajā ūdeni, aizveriet daļēji vāciņu, un apkraujiet šo pudelīti ar rīsiem. Gaidiet pacietīgi dažas dienas, kamēr pamanīsiet līmeņa krišanos. Nagu lakas pudelīte varētu aptuveni simulēt mobilo telefonu - arī tas ir diezgan noslēgts trauks, kurā iekļuvis ūdens, kurš, neatverot šo mobilo trauku, īsti pats no sevis operatīvi pazust nevar. Rīsi neiekļūst jūsu aparātā, nepaņem birstītes, lupatiņas, un ūdeni atgrūstošas ķīmijas, lai veiktu operatīvu iekšu tīrīšanu, novācot no plates arī elektrolītiskos nosēdumus, kas, rodoties jaunam mitrumam (piemēram, kondensāts, kabatā sasvīstot telefonam), paaugstina īssavienojuma risku. Attiecīgi - neizjauktas iekārtas atstāšana rīsos ir nekas vairāk par trulu māņticību un noziedzīgu nolaidību pret savu mantu, un naudu. ( ... tālāk ... )

Normālās bildes var aplūkot te tā :)
Šo un citas anomālijas - te tā.

Linkot uz citiem resursiem nav smuki, saprotu. Un tomēr - manuprāt, nesmukāk varētu būt arī prosta kopīpasta.
Tāpēc labāk linkošu uz savām bildēm no attiecīgā sešstundu brauciena 16. gadā. Jā, tikai tagad saskenēts un sabakstīts netā. Gadās arī mēnešiem vēlāk... Jo vairāk safočēts, jo vairāk jāskenē pie "zibenīga" kompja, jo mazāk to gribas darīt, tāpēc tiek atlikts un atlikts. Bet nu vairs nē.


Bildes no Černobiļas un Pripetes, ar aprastu - te tā: http://www.post-apo.lv/forums/viewtopic.php?p=23840#p23840

Pirms 2,štrunts gadiem skatījos savu nākamo telefonu. Patīk mūzika, nepatīk 2 iekārtas nēsāt līdzi. Izvēle tobrīd krita uz Sony Xperia Z3 Compact - tolaik hi-end modelis mazākā formfaktorā. Turklāt pasargāts pret elementiem. Jauki. Pirku, lietoju, neiepriecināja. Galīgi. Sevišķi konstrukcijas kvalitāte, kas visnotaļ sūdīga. Pogas ļurcīgas, austiņu ligzdas nolietojas ātrāk par himēnu, kluss. Gan no skaļruņiem, gan austiņās. A pirku tieši mūzikas baudīšanai. Heh. Saplīsa ekrāns, noliku malā.

Kad uzzināju, ka iznācis Marshall London, kas būs pieejams arī LV tirgū, čekoju, kas un kā. Beigu galā atradu pie LMT. Tikai nu jau lietotu. Paņēmu.
Uzreiz jau izteikta "savējā" sajūta. Un kā gan ne, ja Marshall ar tevi runā Metālā. Un defaultie ringtoņi ir roks/metāls. Pašlaik stāv uzlikts tonis ar nosaukumu Dark Metal #666. Tas vien runā par attieksmi. Savēju. Nais! Un, bļa, ku viņš labi skan. Var uzgriezt nekomfortabli skaļi, kā arī skaņa no skaļruņiem ir salīdzināma ar ārējiem Bluetooth skaļrunīšiem - neslikti! Priecājos par skaņu, labi saprotot un akceptējot to, ka telefonā parējā specene ir pavāja. Mēdz ieķerties, domāt, paraustīties mazliet. Normāli. Nepirku, lai lidotu, bet, lai skanētu. Un skan tas vislabāk - nav mobtirgū analoga pēc skaņas.

Un tad sākas problēmas. GPS nestrādā. Un Touch Screen gļučī.
Dodos uz LMT pēc nedēļas mainīt. Pēc 3 nedēļām saņemu apmainītu lietoto. Atkal GPS nestrādā. Pēc pāris dienām mainu atkal, un divas nedēļas vēlāk saņemu otro apmaiņas. Nestrādā GPS, kā arī pleķi uz ekrāna. Ko darīt? Mainīt! Pēc 2 nedēļām atsūta no Siguldas. Protams, ka nestrādā GPS trešajam apmaiņas telefonam. Kā arī smagāks defekts - mobilais tīkls pazūd pēc vēlēšanās. Nesu atpakaļ, LMT resurss izsmelts - pēdējā iekārta šiem. Ierosinu lauzt līgumu. Ko nu? ( ... tālāk ... )

Vakar visnotaļ drēgni rudenīgajā, zilgani aukstajā rītā braucu ar velo pa Lienes ielas ietvi. Priekšā bija padsmit baložu čupiņa, kas no sākuma šķita amizanti: it kā random baložu bariņš nejaušā kvadrātmetrā kādus metrus 50 tālā nākotnē. Man, sasniedzot šo nākotni, putnu bars pacēlās gaisā, aizsedzot skatienu. Ar perifēro redzi un smaidu sejā es piefiksēju sirsnīgu vecmāmiņu dzeltenās kvēlspuldzes sildītā loga rūtī, kas caur to baroja šos patiesos pilsētniekus.

Ripojot tālāk no šī siltā loga, nodomāju - bļa, gribētos man dažkārt būt atvērtākam un sociālākam, un šādos gadījumos apgriezt velo riņķī un pavaicāt, vai drīkstu nobildēt šo rudens Rīgas sajūtu bildi, atkārtojot baložu pacelšanos pie šīs atvērtās, siltumu iemiesojošās loga rūts.
Bet es, protams, ar foto somu mugurā (kas teju vienmēr līdzi), aizminos tālāk uz darbu, lai gan šī bilde būtu daudzkārt vērtīgāka par paveikto attiecīgajā darba dienas rīta daļā, kuru būtu nokavējis.


Lūk. Ielas foto prasa sociālos skilus un drosmi. Elementi, pie kuriem derētu man piestrādāt.
Kad gadiem ir fotografēta nāve, aizmirstība un zudušais (par ko, protams, nesūdzos - tieši otrādi), derētu arī notvert pašu dzīvības esenci. Un varbūt palasīt beidzot Čaku, lai gan dzeja man sveša.