Diapozitīvs - Post a comment

Ar MI radītie video ir amizanti gļukaini un no tām transformācijām mākslu var paģērēt. Ja MI strādā līdzīgi kā smadzenes, tad loģika diktē nebrīnīties par visādām paralēlēm. Tā kā uz savas ādas savulaik esmu iepazinis dažu labu spēcīgu psihedēliķi (DMT, skābe, sēnes), iezīmējas vairākas interesantas paralēles, kuras labi jūtas kaņepes sabiedrībā.

Interesanta man šķiet doma, ka masīvi tripot un redzēt ikdienas realitātes sairšanu fraktāļos ir kā ieskatīties savā mašīnkodā. Jo tripā arī - fraktāļi un tuneļi tevi aizved prom no ikdienas realitātes un tie paši fraktāļi atved uz jaunām vietām: tā kā tuneļi izšķīst un fraktāļi pēkšņi sakārtojas, izveidojot ko atpazīstamu. Tad nomainās - plūst, vijas, traucas un mainās viss, viļņveidīgi. Nez kāpēc bik baisi šķiet par šo domāt. Kas pirmsvēsturisks, kas no laika pirms cilvēka, kas pavisam citāds - abstrakti jancīgs un reizē intīmi savs.
Priekškarus atverošie grēkāboli.
Ikdienas realitātē arī to var sataustīt - kaut ko redzot pirmo reizi, acis ilgi meklē skaidrojumu sev, kas tas ir un priekšmetu redzi tā kā bik "miglaini", savādi. Tikai to domāšanu neredz fraktāļos, bet izjūt vienkārši kā pētīšanu un frustrāciju, kamēr jaunais objekts nav iekodēts. Ja, teiksim, personas sejā kaut kas nav kārtībā, tad bieži vien ir grūti saprast to seju vispār - nerakstās kopā, jūtama frustrācija, jo smadzenei tam vēl trūkst kods.?! Un, kamēr tu pēti ar acīm un tausti, smadzene aktīvi kodē, meklē atpazīstamus paternus un tamlīdzīgi.


Lūk, mākslas kontekstā man patīk šad un tad pačekot sūros Doopiidoo video - METĀLS un psiha psihedēlija ar haizivs policijas auto!
Izceļami šie, manuprāt: Whirlwind, Arc Hive, Doughness, Fragile Infinity un Heavy Nap.



P.S.
Šis ir foršs YT kanāls, palīdz noslīpēt izpratni par AI. Čalis uzlauž AI, noņem filtrus un tausta, ko katra MI iterācija "īstenībā domā": InsideAI
Šodien skatos šo viņa kliedzoši labo video: Honest AI in a robot shows we’re close to disaster