Diapozitīvs

Interesanta nianse pamanīta diskusijās par narkotisko vielu apriti: daļa tautas lieto tādus terminus kā "radīt" un "pievienot" - bez maza joka ar domu, ka cilvēcīgāka pieeja narkotiku lietošanai tiešā veidā ievieš narkotiku problēmu. Ideja aptuvenā: nevajag alkohola problēmai pievienot narkotiku problēmu.

Ķipa piekrītu, bet atgādināšu dažas patiesības:( ... tālāk ... )

Tā nebeidzamā sevis apšaubīšana nozīmē to, ka, veicot gadiem neaiztiktu filmiņu attīstīšanu par diapozitīviem, ir lieliska iespēja neticēt saviem vecajiem pierakstiem un veikt pamatīgu, visu dienu ilgstošu dubultdarbu.

Lai beigās iegūtu brāķi un secinātu, ka tomēr bija jàtic. Vismaz pārāk blīvu rezultātu (kā šodien, jo biju pārāk konservatīvs ar sudraba šķīdinātāju) var balināt, iegūstot māksliņas efektus. Arī labi!

P.S.
Te rodas jautājums: vai ticētu, ja būtu rakstīts ar roku? Visticamāk, ka jā! Jo tur nevar tā netīšām pārlabot pāri vai iežopēt nevietā un nepamanīt... Bet ir zils uz balta - skaidri un gaiši. Hmmm.

DPD ziņo - šodien piegādās paciņu.
"Šodien", protams, ir izcili definēts laika logs! Šodien ieplānots arī dabūt citu lietiņu dvēselei, kas ir 15km attālumā no mana spota. Visu dienu tak negaidīšu random kurjera svētību - aizlaidīšu pakaļ lietiņai un tad jau sagaidīšu piegādi. Lecu uz velo un minos pakaļ - lieliska iespēja padzīt nost vēdera tauciņu 27 grādu saulītē, super kardio!
Minos un jūtu, ka pēc nesenā brauciena Ulbrokas virzienā un atpakaļ, un iepriekš veiktā Ķemeru brauciena 60km vērtībā, kājiņas kust liegi, aug muskulīši un ričuks ripo ātri.

Esmu kaut kur trešdaļā turp un zvana kurjers: vedīs paciņu no Grieķijas pēc tik un tik minūtēm. ( ... tālāk ... )

Diezgan daudz labas stundas pavadītas, klausoties turku gotus She Past Away.
Visi albumi vairākas reizes un favorīts ir pirmais - uz solo + vokāla + sintiņa + basģitāras būvētais Belirdi Gece (2012). Otrā vietā - uz sintiņa + ģitāras + vokāla taisītais Narin Yalnızlık (2015) - basģitāras ņaudienu vairs nav, tātad. To aizstāj sintiņš.

Šobrīd vinila platē iespiestie celiņi skandina otro albumu - Narin Yalnızlık. Šo esmu klausījies vismazāk, šķiet, un ai, kā tā plate šobrīd dzied, cik daudz iepriekš nedzirdētu skaņu, cik daudz vietas ir ikkatram instrumentam, katrai notij, katram sintiņa slānītim, prieks klausīties! Un, tā kā pirktai mantai ir pavisam cita vērtība, sēžu, klausos un sadzirdu arī vismazāk klausītās dziesmas, sāku tās jau pat baudīt. Laba manta!

Jāsecina, ka pagaidām Disko Anksiyete (2019) albums iet iekšā vismazāk - tas jau ir diezgan patālu no oriģinālās noskaņas un tumsiņas, nostājies jau vairāk pret rītu. Arī vāciņš neierasti krāsains, kas atspoguļo skaņu īstenībā...

Redzēt viņus dzīvajā Rīgā - bija krietni!

Rimeiki un remāsteri - bezmugurkaulnieki tik priecājas, ka top kārtējais izstrādājums no šī plaukta.
"Ak, jums nav talantiņa? Ai, ai ai. Še, atgremojiet šo leģendāro frančīzi, gan jau tautai derēs!"

Ažiotāža neslikta, ļaudis brēc, ka vajagot algot atkal oriģinālās balsis, citādi būšot ziepes. Vai arī, vajagot vecās balsis un tad varot blakus jaunās. Kas, protams, sareizina cenu dabā.
Tikmēr es skatos kā aklas vistas priecājas par totālu radošuma vakuumu nozarē, kas man apliecina - ir pienācis laiks otram geiminga krešam. Es to kāri gaidu, jo pastāvošās ievirzes ir vienkārši kaitīgas videi. Runāju par izstrādē esošo Silent Hill pirmo daļu.( ... tālāk ... )

Gribas dzīvē dažreiz lielo Undo pogu.
Saprasts, ka nebija prāta darbs atdalīt atsevišķi URBEX un RUREX, jo, nonākot telpās, atšķirība ir precīzi nekāda. Neģeld un šķiet, ka robi vēsturē, izjaukts ierastais plūdums. Totāls gan sīkums pret pārējām lietām dzīvē, kur šī poga noderētu...

*piesēžas ar nopūtu fiziski pārbīdīt ~500 diapozitīvus šurpu-turpu pa turētājiem un to kastītēm*( ... tālāk ... )

Ļaudis skaņai veltītās tēmās mēļo, ka plates nespējot kārtīgi reproducēt basu - tā esot plašu vājība!
Tikmēr es sēžu un vēroju kā mani lielie grīdas skaļruņi (Dali 109) mēģina no Bölzer dziesmas Decima izspiest ~10Hz (un zemāku) singālu! Četri basa draiveri kustas lielā amplitūdā, bet nespēj ģenerēt attiecīgo skaņas spiedienu. Šādas frekvences pacelšanai nepieciešams jau kumodes izmēra vai rotārais subītis, citādi vienkārši nebūs. Turklāt - dzīvokļu namā censties rūcināt lietas ap 20Hz ir jau 6 grēki pāri pieļaujamajai normai! Dzīve tāda.

Tā kā ne Šprotē, ne TuTrubā, ne Bandcamp esošās versijas nemēģina nemaz skaļruņus tur dzenāt, rodas jautājums: plates spiešanas īpatnība vai arī digitālās platformas ir nofiltrējušas/nokompresējušas nost "lieko" skaņu? Iemesls varbūt nav nemaz tik svarīgs, jo mana plate acīmredzami nes šādu signālu. Ja būtu man skaņas tehnika, kas šīs frekvences spētu atskaņot pienācīgā spiedienā - ķieģelis uz ķieģeļa neturētos stāvus 2 augstāk un zemāk! ( ... tālāk ... )

Beidzot jaunajā dzīvesvietā piekarināju 2m plato projekcijas ekrānu - diapozitīvu sezona ir atklāta!
Izskatās tik sasodīti labi - skatos šobrīd pašus pirmos dipus - pirms gadiem 15 tapuši vietās, kuru vairs nav. Redzami cilvēki, ar kuriem draudzības vairs nav. Redzami cilvēki, kuru vairs nav. Zelta bildes.

Vinila ekrāns rāda milzīgus augstas kvalitātes diapozitīvus. Skan Lustmord plate Beyond un dzīvei šobrīd nav itin nekādas vainas - sevišķi ar pāris skrūvēm galvā.