Diapozitīvs

Nereti pie sevis ierēcu, ka šodien esmu tas un tas, jo pamēģinātas ir visādas lietas darbu un nedarbu jomā:

> Telferists/zēmerista palīgstrādnieks kokapstrādes uzņēmumā. Visspilgtāk atceros:
- naktsmaiņu -32 salā, kad stiepu paštaisītu piparmētru šņabi un slēpu starp pakām laukā - lai tās salīgās nakts maiņas būtu izturamas. Sildīja labi, bet uzvedības mehānisms nav visai spožs, labos virzienos neved;
- ziemeļblāzmas, kuras varēja pa retam samanīt, nākot mājās no naktsmaiņām;
- kā vienreiz stropes nāca pušu, krītot pilnai dēļu pakai no ~2m augstuma - labi, ka neviens nebija apakašā, citādi tur sarkanslapja vieta vien paliktu. Viss cehs cieņpilni pieklusa.
- iesēšanos telfera stropēs un sevis vizināšana pa sagatavju cehu, jo slinkums staigāt ar to pulti rokās no viena uz otru galu.

> Jurists un vēlāk Kadastra metodikas eksperts. Tiesību zinātnes studijas pametu 3. kursā un no darba atlaida lielajā burbuļplīšanas atlaišanā. Izglītības papīrs, tātad, nav, bet vērtīgi tāpat.
> Laminējamās mašīnas operators/palīgs kokapstrādes uzņēmumā. Besīja būt par palīgu dārzenim, kas ilgstoši neizprot mašīnu. Pastrādāju kādu laiciņu un devos prom. Drīz uzņēmums izputēja - laikam saodu dūmus.
> Tulks kinofestivālā Baltijas pērle. Pieprasu niknākās/spaisīgākās filmas, lai var normāli izrunāties cilvēku austiņās.
> Kasieris/pavārs Ķengaraga tirgū. Patika, ka cilvēkiem garšo manis uztaisītais un tas tūlītējais novērtējums. Tas, ka atgriežas un prasa - kad būs tas un tas, jo garšīgi!
> Bik piemodelējos LMA, patēloju jēzulēnu, kad vēl mati bija.
> Vecākais meistars telefonu servisā, pamatā iPhone. Piedzīvoju visu privātuma un remontēšanas tiesību (Right to repair) izvarošanu, visu to varas sagrābšanu, padarot telefona īpašnieku par lietotāju. Redzēju un ierēcu kā pazūd austiņu caurums un īpašumtiesības. Redzēju, kā pārējie uzņēmumi akli kopē Apple un arī izgrieza austiņu caurumus, jo tā rīcība paver apreibinošu bezvadu austiņu biznesu (nevis tas, ka vietas nav).

> Datorsistēmu tehniķis vidusskolā ar ~1200 bērniem. Bet realitātē sanāk darīt šādus pienākumus:
- Google Workspace administrators un jāapgūst būs arī smirdīgā MS puse gan jau;
- datorsistēmu tehniķis;
- lietotāju atbalsts;
- skaņotājs;
- uzlabojumu ieteicējs un otstoja kritiķis;
- citas lietiņas, kuras uzprasa.

Brīvajā laikā:
- pašpietiekams frukts pamatā. Neatceros, kad meistaru saucu pēdējo reizi - ne velo, ne ūdensfiltru, ne elektrības, ne moča...
- pa laikam draugam/kolēģim kompi saremontēju, nomainu kādu detaļu 'n shit;
- fotofilmiņas fočētājs, laborants un diaprojekcijas čalis;
- gribētos veiksmi par vokālu pamēģināt būt kādā blicē. Māku ierastos death/black vokālus, kā arī rīkles dziedāšana piedur, pārsvarā Kargyraa virzienu kačāju - samācījos no šī lielskā čaļa.


Nākamais darbs atkal pavisam citā profesijā? : D

Njā. Viens no garšīgākajiem šLāgeriem Latvijas tirgū tagad pieder Cēsiniekam.
Cēsinieks jau kopš manas bērnības ir izdaudzināts kā lētākā čurūdens ražotājs. Nauda, iespējams, sāks diktēt to, cik dārgas un kvalitatīvas izejvielas nākotnē ļaus Valmiermužai izmantot, lai bizness būtu "rentabls".

Interesanti klausīties biznesa aizkulisēs, no kurām izriet ārkārtīgi jūtamais un nepareizi piemērotais konservatīvo letiņu vanabī puritānisms un vēlme iejaukties otra pieaugušā cilvēka sadzīvē bez jebkādas jēgas un poņas.


https://www.youtube.com/watch?v=t_SEkqD-wDE

Brīnīšos, ja šis darījums krasi nepasliktinās produktu. Pārmaiņu pēc es gribētu pavārtīties pozitīvismā: biznesa darījuma sekas tirgū nav jūtamas, produkts nemainās

Sēžu un tagad domāju:
Piezvana dzīvokļa saimniece un informē, ka nāks gāzes katlu apkopt un diagnosticēt - jāmaina vai nē. Un, ka būšot 36EUR jāmaksā. Vai es varot būt uz vietas un tā tālāk? Un, ka es principā varu meklēt citu meistaru, bet cena esot ļoti laba un tā tālāk. Es īpaši nerespondēju un saku, ka nebūšu uz vietas, izmetu, ka nebiju gluži piekritis/informēts par cenu. Bet nu, lai laiž iekšā un darās cilvēks. "Labi, tad es samaksāšu..." un noliek klausuli.
Man galvā sātana zvani: paga, paga. Apkures/karstā ūdens gāzes katls ir viņas īpašums - kāpēc man būtu jāmaksā par saimnieces īpašuma apsekošanu/uzturēšanu kārtībā?
Varbūt tāpēc, ka tas atrunāts līgumā un nepievērsu uzmanību? Čekoju... Nē - nav nekas tāds minēts. Ir tikai klasiskās lietas, nevis tas, ka var uzpeldēt obligātie meistari čakarēties gar saimnieces īpašumu, bet jāmaksā man.

WTF( ... tālāk ... )

1
Kolēģi stāsta: valsts valodas pārbaude skolotāju virzienā. Pasākums caur internetu (iestādes no visiem vēžiem lieto stulbāko - MS Teams lol) un notiek 2min laikā, bet stress esot labs un sagatavošanās īsai pļāpai: 40min.
Šobrīd esmu datorsistēmu tehniķis/sisadmins/skaņotājs/cilvēks-orķestris skoliņā un man ir bļa jautājums: huļi mēs radām jaunus digitālos sarežģījumus (kad uzvar lētākais, tad ziepes un tizlas sistēmas garantētas) un neprotam veikt vienkāršu datu apmaiņu? Datu apmaiņa būtu elementāra: tautība, iegūtā izglītība, izglītības ieguves vieta un laiks, darbavieta un stāžs tajā. Sekundes simtdaļas servera laika un skaidrs, ka skolotājs ir dzimtās valodas meistars, pasniedz to citiem. Bet nē, tā vietā kucītēm kostīmos jātēlo darbs, jāizsaimnieko nodokļu maksātāju līdzekļi.
Gribam latviešu valodu vairāk/stiprāk? Ir risinājums: nosponsorē Latgalē dzīvesvietu teiksim 100 skolotājiem, sedz dzīvesvietas izmaksas un parūpējies par viņiem, bet viņi pretim parūpēsies par valodas zināšanām reģionos. Bet nē, labāk to pašu naudu ieguldīt vanabī represīvā iestādē, kura agresīvi netic, ka sieviete no Ukrainas tik ātri iemācījās latviešu valodu un mierīgi strādā mūsu skolā par foršu skolotāju. Parazīti netic, kamēr normāli cilvēki spēj un strādā. Dzird, redz, bet netic - kāds tad īsti ir šādas iestādes mērķis? Apšaubīt valodu dotības indivīdā? Nē. Prosta piedirst manu gaisu - tā ir īstā viņu funkcija.

2
Eksistē tāda valsts nozīmes informācijas sistēma kā RUMIS. Es gribētu, lai atbildīgie par to projektu vienkārši beidz elpot manu gaisu, beidz braukāt, ēst un tērēt resursus. Es labprāt redzētu viņus kā ekspozīcijas Anatomikumā. Kāpēc?
- prasa ievadīt nekorektus datus nepabeigtā sistēmā, kas ir kaut kāds ekseļa patapinājums un nekas vairāk;
- caur CSV ierīču importa limits ir 100 ierīces. Huļi tāds arbitrārs limits, kur man prikols taisīt 6 vienādus ekseļus?
- huļi tiek prasīts raksturot visu kompi slimā līmenī, bet tajā pašā laikā spiests modeļa Nr. pievilkt tuvākajam, noraidot lūgumus pievienot klasifikatoram vairāk ierīces - iekopēt no manis sagatavotā sarakstiņa? Jā, atšķirība starp BMW x3 un x5 ir precīzi nekāda, tāpat kā nekāda atšķirība starp 17. un 16. iekosto grēkābolu, kuru tukšās dvēselītes lieto par statusa simbolu. Statuss: īBlis
- Izglītības un zinātnes ministrija tik spiež ievadīt datus termiņā, bet es tik smejos un daru precīzi neko, jo ir skaidrs, ka termiņu atkal pārcels, jo tas mēsla izstrādājums galīgi nav tuvu ij ne akceptesta stadijai, kur nu vēl ekspluatācijas. Un es neesmu algots veikt testēšanu. Es tā jau esmu uzņēmies pienākumus krietni ārpus mana amata apraksta, turklāt par tehniķa algu, nevis sisadmina. Tāpēc nu - Iepūt man, IZM, sukas bļa.

3
Tā izskatās klaja nekompetence/pohujisms/nespēja redzēt/plānot lietas makro līmenī. Vai arī - tā izskatās klaja un apzināta naudas izsaimniekošana. Man gribētos likt uz pirmo variantu, jo to redzu ikdienā.
Studentu rakstītā mēsla dēļ arī vilcienos ilgi jāgaida uz brīdi, kad varēsi reģistrēt digitālu biļeti. Digitālu, bļa, bet jāgaida minūtēm, kamēr ar cirvi rakstītās sistēmas izdomās veikt datu apmaiņu predefinētā logā, nevis pēc vajadzības.

Šī čista bija pēdējā reize, kad krievus selektīvi nodarbinošajā Maximā pirku gaļu. Krietni pieriebies maksāt par maitu iepakojumā un darīt to piebomžotā, tizlā veikalā.
RIMI bieži vien tāpat sanāk lētāk un produkts pārmaiņu pēc glabājas ilgi, nevis ir jau sapuvis iepakojumā. Tā ir regulāra prakse, ko PVD snauž diez?

Atgriežoties dzīvot Rīgā, baigi pamanīts, ka melnie velo kurjeri - Bolti un Wolti - baigi skatās uz manu ričuku. Acis parasti tiek fokusētas uz ļoti kvalitatīvo gaismu, kas montēta pie dakšas un izgaismo ar sakārtotu gaismas kūli - gluži kā moto transports uz ceļiem ar saviem noregulētajiem lukturiem. He, kur tie gadi, kad man totāli apnika ņemties ar baču maiņu vai lādēšanu un ilgākos izbraucienos - ar sarūkošo gaismas daudzumu. Visu to jebļu atcerēties nemaz negribas kopš uzstādīju:( ... tālāk ... )

Strīmošanas biznesa modelis man diezgan derdz: nekādas kontroles pār User Interface, saturu, politikām, cenzūru un attieksmēm platformā kā tādām. Un tam pa virsu ir dižgrēks: mūzikas totāla devalvācija līdz līmenim, par kuru pirātisms indivīda līmenī ij sapņot nevarēja, nevar un nevarēs. Bet šāds korporatīvais pirātisms? Laikam spēj.
Kad sāku lietot Šproti, tur viss šķita baigi labi, izņemot tās centa desmitdaļas, kuras samaksā izplatītājiem, kuri tālāk tad novirza desmitdaļas no tā cilvēkiem, kuru dēļ vispār līdu tajā platformā - mūziķiem. Bet tagad - šķiet, ka Home sadaļā pavadu krietni ilgāku laiku cīnoties ar stulbu botu, nevis izbaudot muzonu.( ... tālāk ... )