Diapozitīvs

Skāde, ka mūsu pašu ļoti augstās kvalitātes plašu spiestuve Rīgas Kalnciema ielā 40 neizdzīvoja ekonomiskās pārmaiņas un digitālos māņus.
Ienāca pasaulē kā Bellaccord Electro, tad zināma arī kā: Bellacord > Līgo > Vissavienības firma "Melodija" > Rīgas skaņu ierakstu un skaņuplašu fabrika "Melodija" > RiTonis. 1999. gadā bodīte aizklapējās ciet.

Ražoja ļoti kvalitatīvi:
- salīdzinot ar mūsdienu platēm, vinila sastāvs man rādās bik mazāk putekļus pievelkošš pat neglabājot antistatiskajā polipropilēna kabatiņā;
- citāds profils: maliņa un centrs ir mazliet augstāki par celiņiem - tie ir pasargātāki pret nevīžību;
- izbrāķētu to, ko dažas šodien palikušās fabrikas pārdod par pilnu cenu;
- skaņas kvalitāte manām ausīm neļauj piekasīties. Nenopriecāties par Jumprava platēm un atmodas dziesmas platēs sper īpašāk.

Bet nu, ir mums dzīva viena jauna studija - Jersika Records. Ceru, ka viņi paplašinās savu tvērienu un savā pilnībā analogajā procesā sāks ierakstīt ne tikai džezu. Katrā ziņā - ilgu mūžu, sekmīgu biznesu un paplašināšanos.
Tīri Jersikas lietu pagaršošanai esmu noskatījis šo plati - kaut kad jānopērk un jāiemīl - Ambients ir tuva lieta, Džezs - retāka skaņa manās mājās un, kad skan, tad ne gluži parastais, bet eksperimentāls un/vai tumšs. Par laimi Kuba albums Laukumi neleks pārāk ārā no Twin Peaks un Darkjazz iedibinātā laika ritējuma un sajūtām.

... kad mirdzošie jāņtārpiņi mani un draugu ievilina pamesta objekta teritorijā un tu negaidīti iegūsti teicamu postbāra nakts pastaigu pārzinātā, bet sen neapmeklētā mīļgraustā.
Tas bija viens no maniem pirmajiem objektiem, uzsākot savas bradāšanas gaitas. Un prieks, ka tāds retrograusts vēl eksistē, citādi man Rīga garlaicīga, bezdvēseliska un banāla šķiet - kā pielaizīta un smāķi pārmālējusies slāvene, pret kuru grēks objektīvu vērst.

Pirms neilga laika objekts bija aizpakots, bet tagad - atkal vaļā! Nav lemts tai būdai ar unikālo pagalmu un caurbrukušajiem stāviem ilgi būt nepieejamai! Ja jau vaļā, tad dienas gaismā drīkstu doties turpināt tur savu foto sēriju. Lauzt man nepatīk, bet izmantot anonīmu uzlauzēju pakalpojumus noteikti nekautrēšos.

Kā Sprīdīši pēc maldugunīm :)

Sēžu, ik pa laikam palasu ziņas un bik nesaprotu, citēju raksta gabalu iz LSM:
- "Valsts policijas pārstāve Līna Bagdone norāda, ka šis transportlīdzeklis, ar kuru pārvietojās jaunietes, ir traktējams kā velosipēds. Ceļu satiksmes likuma 24. panta 4. daļa noteic, ka piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu patstāvīgi personai vecumā no 10 līdz 17 gadiem atļauts, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības."
- "Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie") vietnē "X" pēc sēdes ar Satiksmes ministriju, CSDD un Rīgas pašvaldības policiju paziņoja, ka prasīs Saeimai grozīt Ceļu satiksmes likumu, lai šādus elektriskos transportlīdzekļus klasificētu nevis kā velosipēdus, bet mopēdus."

Problēma 1:( ... tālāk ... )

...for fuck's sake, tiešām?

Konami turpina būt Konami un ir vērsušies pie kārtējā ar Silent Hill nesaistītā sīkkantora, kas uz jobanā Unreal Engine 5 salipinājis kārtējo spēles daļiņas saturošo izklaides izstrādājumu:
- pretinieku AI un uzvedība: labāka ir redzēta 90. gadu spēlēs;
- sišanās: pisienam ar caurules gabalu pa seju ir precīzi nekāda garša - atšālējušies Mangaļi. Un nē - spēles darbības apturēšana uz 0.420s nerada labu iepisiena sajūtu - tai maskai redz katastrofāli cauri un tas kaitina - efekts nav racionāls, neko labu nepienes. Labāka sišanās nav jāmeklē tālu - paskatamies uz PlayStation 1 Silent Hill 1;
- manis atzīti geimeri priecājas par jauno F un ir akli, ka tas ir tas pats vecais Konami sūds, tikai jaunā konfekšu papīrītī. Mani šausmina šāda uzvedība, tā sliecas atbalstīt visu krīzē esošā geiminga otstoju;
- F nav nekāda estētiska sakara ar Silent Hill;
- F nav nekāda pasaules būvēšanas sakara ar Silent Hill - F drīzāk ir Fatal Frame turpinājums, kuru nevienam nevajag;
- nekādas iesaistes no oriģinālās idejas autoriem: check;
- Konami kā jau Konami - uzļepina Silent Hill vārdu virsū random šasumenītei, lai gan jaunajā F nav nekā kopīga ar Silent Hill, precīzi nekā;
- Prasa 70EUR par šo izstrādājumu. Ekonomiska pamata cenu pieaugumam nav absolūti nekāda, bet industrija to paceļ tāpat.

Verdikts: EJ DIRST, KONAMI!

Tiem, kuriem patīk F un patika nesenais rimeiks: reliģija paredz atbildību par Tās Frančīzes vārda nepatiesu valkāšanu. Bet kāda tam nozīme laikā, kurā nekam nav vairs nozīmes. Kārtējais tukšais mūsdienu feminisma vaids? Man jau šķiet, ka tie amerikāniskās puves iznēsātāji sapisa jau gana daudz frančīzes.


Avots: https://www.youtube.com/watch?v=M3fLtDUek1s

Ģertrūdes ielas veikaliņš LP visai raiti piegādāja platīti un bez visādiem priekšapmaksas un pasūtījuma komplektēšanas gaidīšanas vipendroniem. Rokās plate, sirdī sajūsma un priekšā ir mājupceļš 20min kājām un savā nodabā. Dvēsele smaida. Esmu sevi taupījis un neesmu pie albuma pieradinājis sevi caur digitālajiem formātiem.
Laiks platei.


Jēzus Pistus!
Plate nes apstulbinošu dinamisko diapazonu ar ļoti asu, cērtošu un arī zemi vārītu basu. Netīrais vokāls nav pārsātināts, nebļauj virsū - tāpat kā krietni izpildītais dāmas vokāls. Baroka un akustiskās daļas mani šoriez pārliecina, nav jāgriež klusāk. Arī instrumentiem ir daudz vietas un tos var smalki jo smalki dzirdēt - Gautier Serre ir meistars ne tikai metāla kaldināšanas radošumā un spējā visas mežonīgās skaņas tīri producēt, bet arī - šitik smukas plates balansēšanas jomā!

Kad skan Black/Death Metal daļas un bungas uzlaiž pērkonu - tas skan vienkārši eksplozīvi!
Kad to izdara dziesmā Pure Disproportionate Black and White Nihilism - tad šķiet vispār, ka sienas palidos no tā asā trieciena pa dirsu.


*seja savilkta, intensīvi orgasmiskā izteiksmē trīc piepūstais ģīmis*


https://www.youtube.com/watch?v=pTsg8xMD9I8

Kino, piemēram.

Ja man savus diapozitīvus būtu jāskatās tikpat šmiglā izvārtītus kā attēls, ko šodien bieži rāda kinoteātros, man roka neceltos fočēt. Kurš distribūcijas posms pie tā vainīgs? Vienalga, jo gala pieredze svarīga.
Par laimi - dipus savā ekrānā redzu krietni asākus.

Šitā šobrīd droīds caur Spectroid mēra no skaņuplates spēlēto somu psihedēliskā black metal žanra vokāli-instrumentālā ansambļa
Oranssi Pazuzu dziesmiņu Komeetta. Klausīšanās spotā.

Vakar savā droīdā ieliku audiospektra analizatora programmiņu - burtiski gadiem nebija jauna programmatūra tur likta iekšā, jo vienkārši neslimoju ar to. Minimālisms uber alles.

Tīri prikolam uzslēdzu Lustmord - Beyond albumu gan no Bandcamp, gan vinilā. Neveicot nekādu padziļinātu analīzi, ašie mērījumi telpā un secinājumi:
- digitālais avots skan par ~10dB skaļāk par līmeni, kāds nāk no mana plašu atskaņotāja ar iebūvēto priekšpastiprinātāju;
- grūti tiešā formā salīdzināt, jo atšķiras pat skaņdarbu struktūra. Ja digitālais avots uzreiz ķeras pie vidējo frekvenču kustināšanas, tad plate - nesteidzās, ievada ilgāk, iztirzā. Sanāk, ka klausies citu miksu/versiju;
- platei nav problēmu padot zemu basa signālu telpā (līdz 30Hz mierīgi), bet, salīdzinot pret digitālo avotu - intensitāte un piesātinājums basa diapazonā ir mazāks jebšu bass citos vārdos rādās remiksēts plates īpatnībām. Digitālā versija dod spēcīgāku ~64Hz signālu, kas attiecīgi būsto arī ~32 un ~128Hz signālu. Akustikas lietas.


Jā, jā - gan jau pēc septembra sagatavošu precīzākus materiālus zinātkāres apmierināšanai - gan to, ko plašu atskaņotājs padod tveršanai caur USB, gan to, kā tas tulkojas manā telpā caur manā rīcībā esošo aparatūru. Akustikai mazās telpās ārkārtīgi liela nozīme - frekvences gan reizina, gan dala teju ar nulli: materiālā ir iecepts, bet dzirdēt vai nu kaut ko nedzirdēsi, vai šaura frekvence būs ievērojami skaļāka, maitājot blakusesošās frekvences, nomācot pārējo diapazonu.
Lustmord nav izraudzīts nejauši - tas ļoti rūcina apakšgalu, tas Lustmordam dominē.

Septembris ir intensīvs zvērs manā galā - ne tikai visaugstākā intensitāte pamatdarbā, bet vēl Baltijas pērle pa virsu. Un šogad - vēl dzīvokļa remontiņa pakalpojumu jāpabeidz...