DELFI. Šobrīd ir aizliegti arī jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kuri nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka ir aizliegts doties ciemos un rīkot jebkāda veida svinības un tikšanās ar radiniekiem, kaimiņiem un draugiem.

DELFI. Atbalsta Lejaskurzemes novada pārdēvēšanu par Dienvidkurzemes novadu

DELFI. Cīņai pret latvāņiem atvēl vairāk nekā pusmiljonu eiro

DELFI. Keramiķus var salīdzināt teju vai ar brīnumdariem – viņi gandrīz no nekā rada lietas, kas ikdienas dzīvē cilvēkus iepriecina ik uz soļa.

DELFI. Nedomā par to, kā izskaties no malas. Ir viegli zaudēt uzmanību un pievērsties apkārt notiekošajam, tā vietā, lai izbaudītu fiziskās izjūtas. Elpo dziļi — mēģini aizturēt elpu uz 10 sekundēm vienlaikus — aizver acis un centies būt mirklī. https://www.delfi.lv/vina/attiecibas/milestiba-un-sekss/nekitras-izpriecas-vienatne-ieteikumi-neaizmirstamai-baudai-ari-bez-partnera.d?id=52080907

Redzēju apbrīnojamu sapni, ko nevaru neizstāstīt. Es sapnī atklāju Raiņa visrūpīgāk glabāto noslēpumu - viņam vēl Piektā gada revolūcijas laikā Jūrmalā bija slēpnis, kurā tika turēti spridzekļi vai kaut kāds šķidrums spridzekļu pagatavošanai. No ārzemēm. Un tas sapnī izskatījās kā virtuāls folderis datorā vai kā kaut kāda burvju dziras pudelīte datorspēlēs, tas ir, sapnī tas bija ticami un loģiski, ka reālu fizisku slēpni Rainis bija nomaskējis kā kaut kādu aplikāciju telefonā. Bet! Es atklāju, ka realitātē tie slēpņi (nez kāpēc tie bija divi folderi viens otram blakus) ir dzīva meitene, kas viņam piegādāja terorismam paredzētos izejmateriālus no kādas komunistiski noskaņotas Āfrikas valsts un tāpēc bija melnādaina skaistule. Un vēlāk, kad revolucionārais spars noplaka, Rainis turpināja pie viņas piestaigāt, lai saņemtu seksuāla rakstura iepriecinājumus. Vārdu sakot, slavenā Mēnesmeitiņa bija nekas cits kā afrikāņu revolucionāre, kura dzīvoja slēpnī Jūrmalā. Kopš 1905. gada.
Bet pēc tam mēs gribējām turpināt pētījumus un devāmies Jūrmalā uz kādu memoriālo vasarnīcu, tikai tur jau bija dzīvojis nevis Rainis, bet kāds padomju laika dzejnieks, tipa Jāzeps Osmanis. Atslēgas bija pie Vigula un mēs gaidījām, kad viņš tās atnesīs, lija lietus un viņš aizelsies skrēja slapjš ar tām atslēgām. Tad mēs rakņājāmies pa vecu grāmatu un žurnālu kaudzi tādā pussatrunējušā, zirnekļutīklu būcenī. Es atradu tam dzejniekam piederējušu kladi, kurā viņš bija salīmējis bildītes ar plikām sievietēm, ko bija izgriezis no septiņdesmito gadu ārzemju žurnāliem.

DELFI. Spānija mīkstinās sociālo distancēšanos bērniem

DELFI. Slēdzot tirgus, ASV jēlnaftas cena nokritusies zem nulles, dienu pabeidzot ar negatīvu vērtību, mīnus 37,63 dolārus par barelu, ziņo BBC. Tas nozīmē, ka naftas ražotāji maksā pircējiem, lai viņi ņemtu un uzglabātu naftu, baidoties, ka maijā varētu beigties vieta ražotāju naftas krātuvēs. Negatīva jēlnaftas cena sasniegta pirmo reizi pasaules vēsturē.

LTV: Pirms saslimšanas uzliesmojuma patversmē 'Zilais krusts' noticis lūgšanu pasākums
Vēl pēc tam ar draudzi saistīti cilvēki uz ielas gājuši klāt cilvēkiem, sludinot tiem savu ticību un solot izārstēt no dažādām slimībām. Jauniešu uzrunātās personas – galvenokārt gados veci cilvēki un cilvēki, kas izskatās pēc iespējamiem bezpajumtniekiem.

Aizvadītajā diennaktī Evaņģēlisko kristiešu draudzes nakts patversmē "Zilais Krusts" patversmē konstatētie 18 jaunie ar Covid-19 inficētie ir klīniski veseli, bez izteiktām slimības pazīmēm. Zili brīnumi!

DELFI. Nav pareizi repatriantus uzskatīt par ienaidniekiem, kuri atbrauc ar vienu mērķi - pārkāpt noteikumus un aplipināt citus, sava sociālā tīkla "Twitter" ierakstā norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki.
Kā iepriekš teikts: "neviena cita tauta "nestāv līdzās" tam, cik skaisti olas prot nokrāsot latviešu tauta."

DELFI. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kurš pirms Lieldienām aicināja ikvienu tautieti krāsot olas un rādīt tās citiem, pirmajā pēcsvētku dienā uzteicis latviešu māku krāsot šo auglības simbolu, sakot, ka neviena cita tauta "nestāv līdzās" tam, cik skaisti olas prot nokrāsot latviešu tauta.

Pagājušonakt redzēju dīvainu sapni, kurā vispār nebija nekā no šībrīža noskaņas, nekādu vīrusu, visādi masu pasākumi un tā. Mani noķēra un pratināja kāds jauns policists cirtainiem blondiem matiem, visu laiku prasīja, ko es redzu sapņos, it kā mēģinot no tā izvilkt, kādi noziegumi man ir padomā, tur bija kaut kas ar bērniem, es it kā esot sarīkojis sprādzienu bērnu sarīkojumā vai vismaz gatavojies to darīt, un es cenšos kaut kādā veidā no viņa tikt vaļā, bet šis iet visur līdzi un uzmetas par sirdsdraugu, bet tad man parkā pēkšņi pieskrien piecas pavecas sievietes un prasa, vai es esmu Ilmārs Šlāpins, izrādās, viņām ir Ivetas Apkalnas koncerts pēc dažām minūtēm un tur ir paredzētas divas dziesmas ar maniem vārdiem, tāpēc vajag manu atļauju, es prasu, kas par tekstiem, viņa noskaita, par vienu trīsrindi man šķiet, ka varbūt ir kaut kur dzirdēts, moška no pirmā dzejoļu krājuma, varbūt tur bija tādi īsi iestarpinājumi starp dzejoļiem, par otru fragmentu man pirmā dzirdēšana, bet nu labi, saku, ka piekrītu, lai tik dzied. Tad es arī tiku vaļā no policista un aizskrēju uz to koncertu, izrādījās tas ir kaut kāds bērnudārzu koru pasākums, īsti nesapratu, kādā sakarā tur Apkalna, koncerts sākās ar noskaņojuma uzkurinātāju, nu, tādu Baibu Sipenieci, kura sauca: "Plaukstiņas, plaukstiņas!" un bērniņi visā zālē cēla augšā plaukstiņas un kustināja šurpu turpu, kā tādi baltie zalkši no Tūves Jānsones grāmatām.

Tiklīdz traukus nomazgāsi
Skat – jau jauna kaudze top
Kā te brīvi nosargāt mums
Kā te vispār izdzīvot
Var jau, protams, nemazgāt
Bet atnāk, lūk, te visādi
Saka – trauki jums netīri
Kur tad te vispār vairs brīvība

Dmitrijs Prigovs

tikmēr feisbukā:

Ludvigs Vitgenšteins 1916. gada 6. aprīlī: “Dzīve ir...”

1916. gada 7. aprīlī: “...spīdzināšana, kas brīžiem mazinās, bet tikai, lai padarītu mūs jutīgākus pret citām mocībām. Šausmīgs moku komplekts. Visu nakti nogurdinošs pārgājiens. Mani mocīja klepus un atrašanās piedzērušos, nelietīgu un stulbu cilvēku sabiedrībā. Dari labu un priecājies par savu tikumu. Esmu slims un man ir nožēlojama dzīve. Kungs, palīdzi man. Esmu nelaimīgs nabaga cilvēks. Izdzirdi mani, Kungs, un dāvā man mieru! Āmen.”

“Pārnākot mājās, atradu sievu saposušos tā, it kā viņa būtu pabijusi ārzemēs, taču es domāju, ka nebija gan, uz ko viņa man atbildēja kaut kā tā, kā man nepatika, un es viņu nedaudz pavilku aiz deguna, saprotams, lai viņu apvainotu un vēlāk mierinātu, kaut arī centos to noliegt, taču izdarīju to steigā, nabadzīte uztvēra to slimīgi, domāju, ka deguna saspiešana tiešām bija sāpīga, jo viņa vēl diezgan ilgi raudāja, taču pamazītēm mēs atkal kļuvām par draugiem gan pēc vakariņām pie manis kabinetā, gan arī vēlāk gultā.”

Semjuels Pīpss 1664. gada 5. aprīlī

"Šodien brīnišķīga diena. No visām pusēm uzradās kalni: zili, safīrkrāsā, dzelteni un sarkanbrūni. Pelēkas debesis un perlamutra tāles. Pa platas straumes gultni nonākam līdz Karakizilam, tas ir, “melnsarkanajam”. Šis nosaukums ir piešķirts taisnīgi, jo klintis ir veidotas no melna un sarkana lielgraudaina granīta. Tuksneša klusums. Cik gan labāki ir šie vientuļie langari par pilsētām un netīrajiem tirguslaukumiem. Žēl iedomāties, ka mēs varētu būt gājuši četras dienas starp vientulīgām klintīm un tāliem sniegājiem. Šodien ieraudzījām pirmos zemos skujukokus. Pa visu dienu, septiņdesmit četru verstu garumā tikai viens nožēlojams langars ar sliktu aku “simt aršinu” dziļumā. Pa visu dienu tikai divas mazas karavānas ar izkāmējušiem mūļiem. Skaidrs, ka mēs neejam pa ķīniešu lielceļu, bet pa jaunu, vēl neatklātu zemi. No kalniem spraucas melnu slānekļa un ogļu veidojumu līnijas. Un viss tuksnesis pamiris nākotnes soļu gaidās."

Nikolajs Rērihs 1926. gada 4. aprīlī

“Mīlestībā bailes ir uzticības pamatā. Bailes šķirties, jo bail, ka nākamais nebūs tik labs vai tik noturīgs, vai no tā, ka tavs iepriekšējais bez tevis jutīsies tīri labi. Sievietes nemaz tik bieži nepamet dzērāju, kā par to tiek runāts. Dzērājs, būdams brīvdomātājs, vienmēr dabūs citas sievietes, turklāt viņš izraisa mātišķas jūtas un arī seksuālu interesi, jo viņš ikreiz ir cita persona.”

Dona Pauela 1941. gada 3. aprīlī

“Šodien mēs uzsākam garu ceļojumu. Autobuss atiet deviņos no rīta un sasniegs Džeksonvilu divos naktī. Tas ir “ekspresis”, kas pietur tikai vienā vai divās vietās. Salonā pārdod sendvičus un kokakolu, krēslu atzveltnes ir atgāžamas atpakaļ, naktī katrs ieslēdz mazu personisku lampiņu kā lidmašīnās. Un stjuarts palīdz mums ērtāk iekārtoties, pieregulējot sēdekļus, nosaucot nākamo pieturu un pastāstot par ainavu aiz loga. Mēs ceļojam cauri Luiziānai, Misisipi un Floridai. Deltas atzari ir plati kā ezeri, tie mirdz saulē, un Meksikas līcis ir zils kā medusmēneša sapnis. Palmas, kaktusi, rododendri, ziedošas pilsētas, tropiskie meži ar biezu augu valsti, romantiskas mājiņas ar mierpilniem mauriņiem, vientuļas, pussagruvušas būdiņas mežos, mirguļojoša jūra, gurdenas lagūnas, nokarenās “spāņu sūnas”, greznas un biedējošas – vienas dienas laikā Dienvidi atklājās mums visos savos kontrastos. Un šīs dienas laikā Dienvidu lielā traģēdija vajāja mūs kā uzmācīga apmātība. Pat ceļotājs, kura skatu ierobežo autobuss un uzgaidāmās telpas, nevar no tās izbēgt. No brīža, kad iebraucām Teksasā, lai kur mēs dotos, gaisā bija jūtama naida smaka – arogantais balto naids, klusais melnādaino naids. Stacijās respektablas, bezgaumīgi ģērgušās vidusšķiras matronas ar skaudīgu naidu lūkojas uz koši tērptām un jautri rotātām jaunām melnajām meitenēm, bet vīriešus aizvaino nepieklājīgi skaistie jauno melnādaino vīriešu ķermeņi, tērpti vieglos uzvalkos. Amerikāniskajai pieklājībai šeit nav vietas. Drūzmējoties rindā pie autobusa, melnādainie tiek izstumti. “Tu taču nedomā palaist to nēģerieti pa priekšu,” no naida drebošā balsī kāda sieviete saka savam vīram.”

Simona de Bovuāra 1947. gada 2. aprīlī

“No 25. marta līdz 10. aprīlim gulēju Ostroumova klīnikā. Klepoju asinis. Abās pusēs trokšņi izelpā, labajā pusē paliek trulāk. 28. martā bija atnācis Tolstojs L.N.; runājām par nemirstību.”

Antons Čehovs 1897. gadā aprīlī

"Gulēju labi un piecēlos vēlu, desmitos. Dažkārt esmu gana dumjš un saēdos asu ēdienu ar mērķi pārbaudīt, vai manas reproduktīvās spējas ir iznīcinātas vai nav. Izdarīju to vakar un dabūju caureju uz visu dienu. Man vajadzētu censties uzbudināt savu miesaskāri pēc iespējas mazāk."

Ļevs Tolstojs 1852. gada 30. martā

"Tas ir apbrīnojami, cik daudz atrodas lietu, ko darīt mājā, vienalga, jaunā vai vecā mājā. Un kaut kāda iemesla dēļ man patīk visus šos sīkos remontus un uzlabojumus paveikt pašam. Jocīgs skopulīgums mani pārņem, kad par slikti izdarītu darbu kādam jāmaksā divdesmit pieci dolāri, ja tikpat slikti to pašu varu izdarīt es, tikai īsākā laikā. Turklāt es varu improvizēt, bet lielākā daļa cilvēku to nevar. Iedodiet man kasti ar visādiem koka un metāla štruntiņiem, un es no tā varu pagatavot praktiski jebko. Un tas nav tikai skopulīgums. Man patīk to darīt. Tas man sagādā sava veida apmierinājumu. Nupat es esmu izdomājis, kā sakārtot puķu podus vecā cepuru tureklī, ko savulaik nopirkām. Domāju, ka mans izgudrojums ir brīnišķīgs, turklāt man tas bija jāizgudro, un es nedomāju, ka jebkuram cits kas tāds būtu ienācis prātā. Tas sniedz man baudu, ticiet vai nē. Un, kad tas ir pabeigts, atradīsies vēl kaut kas, ko vajadzētu izdarīt. Taču tagad man ir jābeidz domāt par izgudrojumiem un jādodas atpakaļ pie savas grāmatas."

Džons Steinbeks 1951. gada 29. martā

"Vakar nomira Arnolds Benets, un tas mani skumdina vairāk nekā es būtu domājusi. Apburoši patiess cilvēks, lēnīgs un nedaudz neveikls sadzīvē, labvēlīgs, apdomīgs, laipns, vienkāršs un tāds, kurš apzinās savu vienkāršību, nedroši taustoties un meklējot pēc kaut kā augstāka, panākumu lutināts, nereti sāpināts, kvēls, baudkārs, neciešami prozaisks, taču cieņpilns, apmāts ar rakstīšanu, taču pieņemts sabiedrībā, slavas un greznības aizgrābts, taču joprojām naivs, vecais muļķis, egoists, ko dzīve apžēlojusi tā kompetences dēļ, literatūras veikalnieks, kura jūtīgumu pārklāj biezi tauki, pārticība un kāre pēc atbaidošām Ampīra stila mēbelēm. Šīs ir tās lietas, kas man ik pa brīdim ienāca prātā šorīt, kad piesēdos pie savas dienasgrāmatas, atcerējos arī viņa apņemšanos rakstīt 1000 vārdus ik dienu, to, kā viņš vakar aizjoza, lai to darītu, un sajutu skumjas par to, ka viņš vairs nekad neapsēdīsies un nesāks metodiski pierakstīt noteikto lappušu daudzumu saviem skaistajiem, strupajiem strādnieka pirkstiem."

Virdžīnija Vulfa 1931. gada 28. martā

Edička Ļimonovs nomiris 77 gadu vecumā. viņa pēdējais ieraksts blogā: "Я заключил договор на новую книгу. Книга называется «Старик путешествует». Она уже написана. Права куплены издательством Individuum. Приходили молодые и красивые ребята, парень и девушка. Они мне понравились. Договор подписан вчера. Так что так."

Konservēti griķi ar tualetes papīru.

DELFI. "viņš aicināja visus, kas atgriezušies no slimības skartajiem reģioniem, izvairīties no kontakta ar gados vecākiem cilvēkiem".

DELFI. Latvija nosaka visu Itāliju kā infekcijas skarto teritoriju

DELFI. Policija aicina atsaukties Bauskā piekautu vīrieti

DELFI. Austrālijā vairs neplosās neviens

DELFI. Pie stūres pieķerti seši šoferi alkohola reibumā

p.s. iedomājos, kā viņi visi seši sadzērušies pie tās stūres pieķerti

man nepatīk jauno Samsungu kameru izvietojuma dizains. reāli tizls. it ipaši tas izvirzījums virs virsmas
Kāpēc lai kāds kaut ko tādu gribētu sev kabatā?

SADURSME. Pārdaugavā policisti pamana “Hondu” ar aizsvīdušiem logiem un aiztur divus “sapīpējušos” indiešus

No darba sludinājumiem: Nacionālais veselības centrs aicina darbā sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieku uz noteiktu laiku. Nez, tas uz koronavīrusa epidēmiju?

Misāni tagad izdos Latvijai, kur viņai draud četri gadi Cēsu kolonijā? Vai arī prokuratūra teiks: ai, ziniet, mēs pajokojām? Vai arī māsas iesniegtais viltotais bankas dokuments izrādīsies viltoti viltots un jāsēž būs māsai?

šodien krutākie darba sludinājumi no cv.lv:

EKSPERTS/-E ATBILSTĪBAS JAUTĀJUMOS
INSTRUMENTU ASINĀTĀJS (Vēlama darba pieredze instrumentu asinātāja amatā)
ТЕЛЕФОННЫЙ ОПЕРАТОР ИСХОДЯЩЕЙ ЛИНИИ

stabili turas vai tiek atjaunots sludinājums, kurā tiek meklēts
LAIMAS ŠOKOLĀDES MUZEJA EKSKURSIJU UN RADOŠO DARBNĪCU VADĪTĀJS/-A

vai nu tur baigi augstā mirstība, vai arī pārāk maz maksā, tas taču katra bērna sapņu darbs "Kad es izaugšu, es būšu..."

gads bez darba

LSM. Bērna liekajam svaram un ēšanas atkarībām ir kāds dziļāks iemesls

DELFI. Divus vīrus Latgalē notiesā par marihuānas audzēšanu meža biezoknī.

Abi vīrieši šajā laikā, īstenojot savu noziedzīgo nodomu audzēt marihuānu, pieskatīja vietu aptuveni 200 metru attālumā no upes, meža masīvā, kur abi kopā 2018. gada maijā iesēja narkotiskās vielas saturošā auga sēklas. No iesēšanas brīža abi vīrieši regulāri laistīja un mēsloja augus, sekojot to augšanai, un izaudzēja 32 augus,

DELFI. Neļauj peldošiem plankumiem ierobežot Tavu redzi

DELFI. Janvārī no kāda dzīvokļa Rīgā izņemts melnais leopards.

DELFI. Ugunsgrēkiem nogalinot ķengurus un koalas, vietu ieņem brambiji un kaķi
-

DELFI. Porziņģis pēc ārsta apmeklējuma noskaidros lauztā deguna nopietnību

DELFI. Latvijā aizliegs mājputnu turēšanu ārā

DELFI. Sāls laizīšana ir vakardiena.

LSM. Policija brīdina par šifrējošo izspiedējvīrusu uzbrukumiem

LSM. Latvijas zinātnieki pierāda zarnu baktēriju ietekmi

DELFI. Baltkrievijā pazuduši visu cukurfabriku direktori