Ar autortiesībām taču ir pavisam vienkārši. Veikalā skan radio, tur iekšā autora mūzika pilnā skaļumā. Autortiesību aģentūra aiziet pie autora un prasa: "Gribi naudu?" Autors saka: "Jā. Neatteiktos." "Labi," saka autortiesību aģentūra, "tad mēs iesim pie veikaliem, kafejnīcām, radio un birojiem, un teiksim, lai maksā." Aiziet pie veikala un saka: "Maksājiet naudu par to, ka klausāties autora mūziku!" Veikals atbild: "Kādu mūziku? Šito sūdu? Nu i nafig, mēs viņu nemaz neklausāmies." Un izslēdz radio. Autortiesību aģentūra aiziet. Pēc kāda laika autors zvana aģentūrai un prasa: "Nu, un kur nauda?" "Kāda nauda?" drūmi atbild autortiesību aģentūra. "Tavu mūziku taču neviens vairs neklausās!"

Cits gadījums. Autors uzraksta grāmatu, nodrukā. Kāds izlasa, nopriecājas, nokopē un ieliek internetā. Visi lasa autora grāmatu internetā tā, ka čaukst vien. Autortiesību aģentūra prasa autoram: "Tu taču negribi, ka tevi apzog?" "Nē, pasarg, Dievs!" atbild autors. "Mani apzog?" "Jā," drūmi pamāj ar galvu aģentūra un dodas kaujā. Apstaigā visus interneta pirātus kopā ar policistu un atslēdz viņiem internetu. Pēc brīža autors zvana aģentūrai un prasa: "Nu, kā ar tiem zagļiem, noķērāt?" "Jā," atbild autortiesību aģentūra. "Vari priecāties, tevi vairs neviens nelasa."