šorīt, ejot pēc kruasāniem, ieskatos pastkastītē un pamanu paziņojumu par standarta sīkpaku, ailītē "no" rakstīts "Jamaika", domāju - ņihujasebe, kurš cibas jokdaris būs paspējis aizbraukt uz Jamaiku un atsūtīt man paciņu, snorke tā nevarētu būt, jo viņa tur bija jau pirms pāris mēnešiem, nez vai tik ilgi paciņa nāktu, turklāt, viņa taču nezina manu adresi, noteikti nezina, es braucu ar riteni uz pasta nodaļu, pa ceļam tramdot ziedoņdārza suņus un dzērājus nomelnējušām sejām (viens saka otram: "Ti nasebja v zerkalo vobšče smotrel?"), paspēju pat aizdomāties līdz tam, vai tik ne Lī Skrečs Perijs pateicībā par to, ka es uzrakstīju rekomendāciju Rīgas dome ar lūgumu atbalstīt viņa koncertu decembrī moš, sūta man kilogramu zāles, tad vēl stāvu neizbēgamā rindā ar pensionāriem un mazu bērnu māmiņām un kādu džeku, kurš vienlaicīgi saņem ar pilnvaru tiesas pavēsti, kas adresēta citam džekam, nosūta ierakstītu vēstuli un nopērk "garo aploksni" ("cik maksā? četrus santīmus? tad dodiet desmit!"), atstāj pastniecei piecus santīmus dzeramnaudā (pastniece jautā: "pats līmēsiet marku?", šis atbild: "nu nē, uzlīmējiet jūs!"), skatos kā aiz loga Protezēšanas un ortopēdijas centra vadītāja baro baložus dzeltenu lapu alejā, līdz beidzot pienāk mana kārta un es saņemu palielu aploksni, uz kuras tiešām rakstīts "Jamaica, N.Y.", bet iekšā (nekad neuzminēsiet) - Deivida Gilmora koncerts Gdaņskā (5 disku versija ar Gilmor ģitāras mediatoru bonusā), tā ka jānāk skatīties, bet vispār man jāprasa no viņiem morālā kompensācija, jo es pasūtīju jau kad pirms mēneša, un saņēmu tikai tagad, bet rt nopirka vakar veikalā Upe un tagad noteikti nenāks pie manis ciemos, bet skatīsies pats savējo