Esmu konstatējis, ka mans jūzerpiks ar zaļo maliņu izraisa cilvēkos lielākas simpātijas un tām sekojošu empātiju pret visu, ko es rakstu. Esmu mēģinājis tikt no viņa vaļā,
taču gan Borhess ,
gan Bukovskis tiek uztverti daudz rezervētāk,
nemaz nerunājot par Staļinu
vai psilocibo sēni .
Vēl dažiem simpātiska šķita apmulsusī meitene ,
taču baidos, ka tā var radīt pavisam greizu iespaidu par manu psihi (turklāt, baidos nevis par tiem, kas mani nepazīst, bet tieši par tiem, kas pazīst gan). Jau šis dzeltenacainais radījums ir uz šizofrēnijas robežas.
Savukārt apvērsto govi
un laimīgo ģimeni
visi, gluži loģiski, uztver kā acumirklīgu cinisma un ironijas izpausmi, tāpēc tēla izstrādei neņem vērā vispār. Tādas manam virtuālajam tēlam ir iekšķīgas problēmas. :)