(bez virsraksta) @ 15:31
bļin, kā man riebjas, ja cilvēki sāk lietot vārdus, nedomājot par to izcelsmi, vienkārši tāpēc, ka visi tā dara, un dara to ne tikai sarunvalodā, bet oficiālos, uz objektīvu informāciju pretendējošos tekstos. kas tā par "Gaismas pili", par kuru visai Latvijas sabiedrībai ir zināms viedoklis? Tas ir oficiāls projekta nosaukums? Nē, tā ir alegorija, ko kāds savulaik pameta publiskā telpā un aizmirsa aiz sevis savākt.
Gaismas pils
Kurzemīte, Dievzemīte,
Brīvas tautas auklētāj’.
Kur palika sirmi dievi?
Brīvie tautas dēliņi?
Tie līgoja vecos laikos
Gaismas kalna galotnē.
Visapkārt egļu meži,
Vidū gaiša tautas pils.
Zelta stabiem, zītar jumtu,
Sidrabotiem pamatiem.
To negāza gaisa vētras,
Kara viļņu bangojums.
Asiņainas dienas ausa
Tēvu zemes ielejā,
Vergu valgā tauta nāca,
Nāvē krita varoņi.
Ātri grima, ātri zuda
Gaismas kalna staltā pils.
Tur guļ mūsu tēvu dievi,
Tautas gara greznumi.
Sirmajami ozolami
Pēdīgajo ziedu dod:
Tas slēpj svētu piles vārdu
Dziļās siržu rētiņās.
Ja kas vārdu uzminētu,
Augšā celtos vecā pils!
Tālu laistu tautas slavu,
Gaismas starus margodam’.
Tautas dēli uzminēja
Sen aizmirstu svētījumu:
Gaismu sauca, Gaisma ausa,
Augšām cēlās Gaismas pils!
(c) Auseklis 1873. gadā
dzejolī minētajai optiskajai parādībai ir divi skaidrojumi - viens ir pilskalna nosaukums - Gaismas kalns, kura galā esošo pili loģiski dēvēja par Gaismas pili. otrs skaidrojums ir tāds, ka Auseklis runā alegorijās un aicina savus laikabiedrus celt augšā nevis fiziski zudušos arhitektūras pieminekļus, bet būvēt Latvijas nākotni no zināšanām (zināšanas=gaisma). Auseklis JAU izmantoja šo vārdu savienojumu kā alegoriju un otreiz to alegorizēt ir bezgaumīgi (tipa, mūsu māja ir kā tā gaismas pils, kas bija tipa kā gaismas pils vecās pils vietā), taču mūsdienu ziņu aģentūras un žurnālisti (arī LNB atbalsta fonda aktīvisti) bez aiztures lieto apzīmējumu "Gaismas pils" pēdiņās, tā arī nekonkretizējot, vai ar to ir domāts apzīmējums pārnestā (bezmaz apgrieztā) nozīmē vai kā familiāra iesauka.
tikpat labi ziņu aģentūras varētu izplatīt relīzes ar virsrakstiem ""Mazās Parīzes" mērs devies atvaļinājumā"
Gaismas pils
Kurzemīte, Dievzemīte,
Brīvas tautas auklētāj’.
Kur palika sirmi dievi?
Brīvie tautas dēliņi?
Tie līgoja vecos laikos
Gaismas kalna galotnē.
Visapkārt egļu meži,
Vidū gaiša tautas pils.
Zelta stabiem, zītar jumtu,
Sidrabotiem pamatiem.
To negāza gaisa vētras,
Kara viļņu bangojums.
Asiņainas dienas ausa
Tēvu zemes ielejā,
Vergu valgā tauta nāca,
Nāvē krita varoņi.
Ātri grima, ātri zuda
Gaismas kalna staltā pils.
Tur guļ mūsu tēvu dievi,
Tautas gara greznumi.
Sirmajami ozolami
Pēdīgajo ziedu dod:
Tas slēpj svētu piles vārdu
Dziļās siržu rētiņās.
Ja kas vārdu uzminētu,
Augšā celtos vecā pils!
Tālu laistu tautas slavu,
Gaismas starus margodam’.
Tautas dēli uzminēja
Sen aizmirstu svētījumu:
Gaismu sauca, Gaisma ausa,
Augšām cēlās Gaismas pils!
(c) Auseklis 1873. gadā
dzejolī minētajai optiskajai parādībai ir divi skaidrojumi - viens ir pilskalna nosaukums - Gaismas kalns, kura galā esošo pili loģiski dēvēja par Gaismas pili. otrs skaidrojums ir tāds, ka Auseklis runā alegorijās un aicina savus laikabiedrus celt augšā nevis fiziski zudušos arhitektūras pieminekļus, bet būvēt Latvijas nākotni no zināšanām (zināšanas=gaisma). Auseklis JAU izmantoja šo vārdu savienojumu kā alegoriju un otreiz to alegorizēt ir bezgaumīgi (tipa, mūsu māja ir kā tā gaismas pils, kas bija tipa kā gaismas pils vecās pils vietā), taču mūsdienu ziņu aģentūras un žurnālisti (arī LNB atbalsta fonda aktīvisti) bez aiztures lieto apzīmējumu "Gaismas pils" pēdiņās, tā arī nekonkretizējot, vai ar to ir domāts apzīmējums pārnestā (bezmaz apgrieztā) nozīmē vai kā familiāra iesauka.
tikpat labi ziņu aģentūras varētu izplatīt relīzes ar virsrakstiem ""Mazās Parīzes" mērs devies atvaļinājumā"
| | Add to Memories | Tell A Friend