????????????????! @ 03:58
Nekustamā īpašuma cenas tirgū ir sasniegušas augstāko robežu, un turpmāk būtisks cenu kāpums nav gaidāms vai pat iespējams kritums.
(c) Diena
(c) Diena
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
18. Decembris 2006????????????????! @ 03:58Nekustamā īpašuma cenas tirgū ir sasniegušas augstāko robežu, un turpmāk būtisks cenu kāpums nav gaidāms vai pat iespējams kritums. (c) Diena | | Add to Memories | Tell A Friend CommentsCik cilvēku tik viedokļu. Man liekas, kritumu velti gaidīt, cenas aug visur, kāpēc lai te kristos, vienīgi pieauguma tempi gan mazināsies.
(Reply to this)
(Thread)
kāpēc lai Rīgā dzīvoklis maksātu dārgāk nekā Parīzē? un kāpēc lai pārdošanas cena būtu nesamērīgi lielāka par visaugstāko īres maksu, ko gatavi maksāt vidējie īrnieki?
OK, normāli tas nav, bet īres maksas jau arī visu laiku kāpj. Bet drīzāk Parīzes cena pieaugs līdz Rīgas līmenim, nekā te nokritīsies. Ja nu vienīgi bankas pēkšņi pārstās dalīt kredītus pa labi un pa kreisi.
un bankas paarstaas to dariit. pacels procentus, piedaavaas mazaak izdeviigus noteikumus un tirguu saaks gaazties atpakalj banku atnjemtie dziivoklji, un tad buus cenu kritums. taa saka opiitis :D
Opītim jātic ;)
Es jau arī tā domāju, dažas pazīmes parādās, bet pirms gadiem četriem pieciem arī tāpat runāja, tak nekas uz leju negāja, tikai uz augšu. Vot i zuda ticība kam tādam. pirms gadiem chetriem pieciem es nopirku dziivokli, ko tagad uzsitu gaisaa ar desmitkaartiigu profitu, taa kaa TAD taa bija tuksha dirshana, bet kautkaadiem griestiem ir jaabuut. un manupraat mees pret vinjiem jau sitamies ar galvu.
Mja, klīst baumas, ka pašlaik bankas mazliet piebremzējot kredītu došanu nekustamajiem īpašumiem. Var jau būt, ka kaut kas mainīsies tomēr.
(Reply to this)
(Parent)
Ja pašlaik pieaugums ir 20%, tad maz ticams, ka īsā laikā pieaugums kļūs negatīvs. Drīzāk nokritīsies uz kādiem 5%, kas, protams, spekulantiem iesitīs pa kabatu, bet varbūt vispārēju krīzi neradīs.
Well, ņemot vērā, ka mūsu valdība neko nedara, lai samazinātu inflāciju, kā rezultātā uz centrālo banku arvien palielinās slodze, jo tai ir jāsedz starpība starp reālo lata lursu un fiksēto kursu pret eiro, kas ilgtermiņā nozīmē centrālās bankas bankrotu.
Un ņemot vērā, ka mūsu bankas ir izdevušas daudz vairāk riskantu kredītu, nekā tas būtu pieļaujams, kas savukārt ilgākā vai īsākā termiņā nozīmē banku krīzi. Un jāsaka, ka Hansabankas vadība dara gudri, tieši šobrīd pametot kuģi. Un ņemot vērā to, ka parunājot ar ekonomistiem no Pasaules valūtas fonda, viņi atklāj, ka šobrīd liela daļa ekonomikas zinātnieku ar lielu interesi vēro situāciju Latvijā un Igaunijā, jo jau sen neviena valsts nav bijusi tik tuvu krīzes situācijai, vienlaicīgi valdībām neko nedarot tās novēršanai (tā vietā ar populāriem lēmumiem pērk balsotāju balsis, tādējādi tikai pasliktinot situāciju). Pie reizes šie pētnieki arī iepērk latu fjūčersus, lai izmantotu izdevību nopelnīt. Un ņemot vērā, ka uzrunāti, mūsu valdības pārstāvji, "savējo" lokā atzīst, ka "sūdi ir lieli". Un visvairāk jau ņemot vērā, ka sabiedrībā arvien vairāk cilvēku sāk runāt, ka kautkas nav īsti labi. (Un kā mēs zinām, krīzes visvairāk izraisa tieši runas par tām, stipri eksalējot faktiskos ekonomiskos faktorus). Es priecājos, ka man nav neviena kredīta eiro vai dolāros un par astronomiskām summām iegādātu nekustamo īpašumu. Katrs pats var nonākt pie saviem secinājumiem.
(Reply to this)
(Thread)
smieklīgākais, ka visi tie, kas pārmet, ka "valdība neko nedara", nespēj pateikt ne vismazāko ideju, ko tieši valdībai vajadzētu darīt inflācijas mazināšanai
Katrā ziņā ne jau palielinot algas. Lai cik tas sāpīgi nebūtu.
Otrs loģisks solis būtu lata "atsaistīšana" no eiro- vēl sāpīgāk. Ienākuma nodoklis no darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem būtu līdzējis pirms gada, diviem. Tagad jau vairs neko. Neļaut bankām masveidā izsniegt kredītus! Mūsu inflāciju dzen patēriņš, savukārt patēriņam nepieciešamie līdzekļi rodas ne jau no tā, ka mums ražošana attīstās, bet būtībā no banku izsniegtajiem kredītiem. Tad, kad iedzīvotāji vairs nevarēs jebkurai savai iegribai vienkārši paņemt kredītu, nerēķinoties ar savām reālajām iespējām, tad arī pieprasījums kritīsies, tas bremzētu inflāciju. Viens no rādītājiem, ar kuru mēra valsts ekonomiskās krīzes potenciālo ietekmi ir mājsaimniecību bankrota ātrums, jeb, cik ātri bankrotēs mājsaimniecība, ja šajā brīdī viņiem pazūd ienākumi. Latvijā šis rādītājs ir viena darba alga, tātad, kaut reizi nesaņemot algu, mājsaimneicība bankrotē, jo nespēj pildīt savas kredītsaistības. Latvijā cilvēki dzīvo ilūzijā, ka vienmēr saņems tik pat daudz un vēl vairāk ienākumu kā šobrīd. Tas nu nekur nav garantēts. Un tā ir tikai mana diletantiskā spriedelēšana, gan jau gudrākām galvām ir daudz vairāk ideju, diemžēl politiski tās ir "nepopulāras". no šiem neredzu nevienu realizējamu ideju, izņemot "aizliegt bankām izsniegt kredītus". a kā to var izdarīt? uz kāda likuma pamata?
Vispār jau viss ir izdarāms. Priekš tam jau ir valdība, lai radītu likumus.
Protams, šāda rīcība ļoti nepatiks daudziem bagātiem cilvēkiem. Pie mums brīvais tirgus nepastāv, valdība iejaucas pa labi un pa kreisi, tad lai arī izdara kaut ko valts interesēu labā, nevis savā vai savu sponsoru labā.
(Reply to this)
(Parent)
Ja valdība izdarīto to, kas ir rakstīts slepenajā inflācijas novēršanas plānā, tad jau būtu labi un patēriņš tiktu bremzēts vai vismaz stimulēti uzkrājumi. Bet ne nieka nav izdarīts [pārspīlējot]. Kaut vai līzingiem arī joprojām pirmā iemaksa nulles līmenī.
Bet man labi - kamēr dzīvokļa cena aug, saimniece dzīvokli nepārdos un es varēšu lēti īrēt savu istabu Ģertrūdes valstībā. Tiklīdz kritīs cenas, mana valstība sabruks. Tāpēc labi, ka cenas ceļas. Un celsies līdz eiro. es visu apzinīgo mūžu esmu īrējis dzīvokļus par tirgus cenām, tāpēc esmu ieintersēts cenu kritumā
(Reply to this)
(Parent)
ko tu saki, kas tur ar hansabankas vadību? man tur iekšā naudas daudz, saki, jāņem laukā???
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|