Vakardienas saruna par zināšanu un nezināšanu mani atgrieza pie šīs dziesmas

Kādu dienu mana nespēja atteikties mani var arī iegāzt. Šī nespēja nozīmē, ka man gandrīz vispār nav principu, bet gan tikai tīra griba, tīrs gribasspēks.

Ja mīl, tad nekrāpj.

Mūžīgajā cīņā par Vācieti un Ziedoni es vienmēr palieku mazākumā. Bet, kā teica Vācietis, kad tas otrais aizies, "būs mūsu ilgu zilgums palicis, kur ļoti patīk izvāļāties velniem".


Ziedonis vēl nav aizgājis. Palicis palicējos.

Es gan vēl neesmu spējis noraksturot, bet tā sajūta, kad kādai bijušajai tuvattiecībai ir gaidāms bērniņš, ir tāda duāla vienmēr.

Šodien mazā Laila hokejā mani samīļoja dikti, dikti.

And here are your scores... (max 5)


Past-negative 3.20
Past-positive 3.67
Present-hedonistic 3.80
Present-fatalistic 2.56
Future 3.85


Bet nedēļas nogalē mēs runājām, ka es dzīvē patiesībā neriskēju, bet mērķtiecīgi virzos un sasniedzu mērķi. Vajag riskēt, vajag. Saņemties un vajag riskēt. Pēdējais laiks.

"Sapņošana lielā mērā ir izzudusi. Man ir diezgan pragmatisks skats uz to, ko piedāvā apkārtējā pasaule. Uz kādu notikumu iestāšanās vai neiestāšanās varbūtībām. Tur sapņiem vietas ir stipri maz. Bet man piemīt spēja izplānot loģiskas darbības, kas ir piesaistītas lietām, kuras eksistē dabā."


Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, Frank's, 2011 Vasara. Intervē Ilze Pole.

Frīdis: Kad tev ir dzimšanas diena?
Sigita: 31. augustā. Arī vārda diena man ir 31. datumā. Man viss ir 31. datumā.
Es: Arī Vecgada vakars Sigitai ir 31. datumā.

Mēs tur brauksim biežāk, smiesimies biežāk, cepsim gaļu sulīgāku, sitīsim odus vairāk, baudīsim sauli ilgāk un brauksim ar kuteri, jo būšu nolicis vadītāja eksāmenu.

Man pastāstīja, kas ir jāsaka tad, kad priekšnieks ir divas nedēļas atvaļinājumā un visi darbinieki vēlu ierodas darbā un ātri iet prom (stāsts no privātā sektora):

-Čau!
-Nu čau, kad būsi?
-Es nebūšu trīs dienas, man kaut kāda slimība.
-OK.


Liepāja, es mīlu tevi.

Aptvert un tikpat spēji nolikt malā. Bet neaizmirst.

Ar visu to, ka darba dēļ man bija raustīgs Positivus, jo pusdeviņos no rīta bija jāskrien uz Rīgu, es noteikti darbā biju pozitīvākais nelga. Ne velti (pirmo reizi) neviens neatnāca uz preses iespēju. Bet pirmdien portālos salika kā galveno ziņu no "Dienas" publikācijas. Tās autors atklāti atzina, ka izvēlējās Summer Sound un tik tāpēc arī te ir ieradies. Pārējie, kas nebraukā uz festivāliem, nolēma ieturēt pauzi un atpūsties starp TP un citu partiju likvidācijām/dzimšanām pag. ned. nogalē un referendumu šajā.

Es naktīs svīstu kopš Positivus. Vai tu svīsti arī?

Opener festivāls Polijā bija tā sajūta, kurā varētu dzīvot mūžīgi mūžos. Vēl tur bija gan poļu mātes, gan vikingi, kas bija poļu arhitekti, gan polietes, kas bija čehietes. Viss bija tieši tā, kā es to gaidīju un gribēju. Coldplay, Prince, kurš ir dzīvs un vēl joprojām uzstājas savā gludajā sejā un spīdīgajā zelta kostīmā. Jaunības eliksīrs. Dzert no kausa neapstādamies.

Ierašanās darbā gan pierādīja, kas ir kas un kurš ir kāds. Tas arī labi, ka tieši šodien.

1:7
1:6

Atbildes būs pēc Jāņiem.

Man bija labākā dzimšanas diena manā mūžā.

Ar visu to, ka nedēļas nogale nebija man vienam pa Mellužiem saimniekot, jo ieradās mamma, šīs trīs dienas, kuras biju Jūrmalā, bija lieliskas, vēsas, atsvaidzinošas, pilnbrieduma un plaukuma pilnas. Īstenas 26 gadu noslēdzošas. Un zīmīgām garāmslīdošām epizodēm.

Balzāms, jūrmala, šokolāde, laimes kalšana. Ejiet jūs visi bekot.

Rezultātā studenti vienā balsī seminārā uz noslēguma jautājumu, vai nākamgad kursā uzdot lasīt VVF grāmatu "Kultūra un latvietība", vienā balsī atbildēja - NĒ! A ko ta savos iespaidu rakstos raksta, ka "kopumā grāmata patika", "likās interesanta" utml?

Bet mani vairāk satrauc, ka mēneša laikā nav nevienas recenzijas par Helēnas sastādīto dārziņu "Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu – padomju Latvijas 60.‒80.gadi".. Tas tač nav normāli. Būs jāuzdod studentiem nākamgad lasīt uz semināru. Tas tikai nākamgad, tagad jācer uz Rīgas Laika jūnija numura ceturto lapu no beigām. Šodien paguvu nopirkt vēl maija numuru beidzot, jau izlasīju par skudrām. To arī došu studentiem. Tas arī pēc gada.

Nē, nu šitā torte (par tortēm es saucu tos cilvēkus, kas mani kaitina, bet ar to arī viss beidzas) mani ir nokaitinājusi. Pat ar visu savu frizūru:

Tātad, viņai nepatīk, ka dažas valsts iestādes decembrī ir veikušas avansa maksājumus, tas pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Mīļā, taču apzinies, ka katram pārkāpumam ir arī iepriekšējs nodoms. Iemeslu šā noklusējusi vai arī nav pateikuse. Paskaties plašāk, padomā, kas mainījās naktī no 31. decembra uz 1. janvāri, cienītā! Daži nodokļi kāpa ne tikai par 2% (PVN), bet apkure, elektrība - daudz pamatīgāk. Tikai idiotisks vadītājs gaidīs, kad 1. janvārī par to varēs skaitīt lielāku naudu nodokļu paaugstināšanās dēļ. Normāls, kurš domās, kā ekonomiskāk uzņēmumam, no ietaupītajiem līdzekļiem to izdarīs gada pēdējās dienās, kad tas iznāks lētāk. Labi, ka arī valstij tādi vadītāji ir.

Tu tikai man padod dzejnieku un es par viņu fanošu. Kaut diez vai sapratīšu pēc pirmās izlasīšanas. Bet fanošu, jo man padots un tā pieklājas.


vēl negulēt vēl negulēt
ļauj savai zvaigznei uzziedēt
vēl uguni pie upes kur
lai skujas tavu sirdi dur
lai skudras tavas kājas grauž
lai pašās lūpās kliedziens snauž
lai grīšļi tavas rokas griež
un acīs atvars riņķus sviež
vēl negulēt vēl negulēt
vēl zvaigznei vīst un sēklu sēt
tad pūce brēks tad laiks būs iet
un jāsāk sava svece liet

1970

Darbi un haltūras paveiktas, laiks braukt uz mājām cept pankūkas. Jau kopš piektdienas prasās.