Kapteiņa devour attiecībpadomi!
Tagad, kamēr sieva iegūst krāsas uz savas miesas un esmu viens pa mājām, varu uzrakstīt savu atmiņstāstu/padomu.

Varbūt noderēs, kādiem Cibas tīnīšiem. Ja tādu te vel vispār ir... Lai gan dažreiz man liekas, esmu pēdējais Cibas tīneidžermohikānis.
Tātad. Lieliskais padoms. Ir viens ļoti labs veids kā zināt, kad getafakot prom no attiecībām. Tas ir brīdis, kad draudzene uzdāvina (vai iesaka) izlasīt kādu attiecību grāmatu.
Atceros, ka pirms gadiem kkad saņēmu laikam dzimšanas dienā tādu grāmatu no savas tā laika draudzenes. Un šī grāmata varbūt ir iemesls kāpēc es viņu saucu par tā laika draudzeni un nekā vairāk lol. Katrā ziņā tā bija kāda muļķīga grāmata pie tam smieklīgais fakts par grāmatas dāvināšanu ir tajā, ka tā laika draudzene bija izlasījusi pati nepareizi nosaukumu un to nopirkusi. Nosaukums, ja atmiņa neviļ bija kkas 'Kāpēc vīrieši melo un sievietes raud'. Izlasījusi viņa savā prātā bija 'Kāpēc vīrieši melo un sievietes tādēļ raud'. Freidonkulis varētu kko par šo visu pateikt.

Iesākumā jau mēģināju lasīt. Bet tika malts viens un tas pats uz riņķi. Un tad vel kādas pāris simts reizes pārmalts un ne pie kādiem jauniem secinājumiem nenonācu.

Moš tā ir laba dāvana. Bet tas ir kaut kāds sava veida egoisms pateikt otrai pusei - Tev, bļe, jākļūst savādākam/labākam. A huļi? Ja kādas problēmas - tur ir durvis.

Kāpēc es par šo visu rakstu. Pirms kādām dienām, vienam no bestfrendiem bija līdzīga situācija. Viņš gan izlasīja grāmatu, ko viņam ieteica izlasīt. Viņš to pat atzinīgi novērtēja. Tikai lieta, tāda, ka viņa draudzene nu jau ir ex, jo ir maza stulba meitenīte.

Un besides. Neizlasīju to sūdgrāmatu, bet domāju, ka esmu izaudzis par pietiekami labu indivīdu. Vismaz labāku par dažu citu!