aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2014-01-14 21:52:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
atbraucu pie vecākiem, paēdu, ilgi dušojos un izdomāju, ka jāiet prom no tā telemārketinga, man tas nav iekšās - es nevaru uzbāzties cilvēkiem un nepalikt agresīva. no otras puses, riktīgi riebjas visu tik bieži pārtraukt un pamest. kā nošķirt tos gadījumus, kad vienkārši esi quitter un kad ir tie gadījumi, kad skaidri zini, ka šķied savu un citu laiku?

lielie dzīves jautājumi.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]glam_our
2014-01-14 22:37 (saite)
Telemārketingā noteikti nevajag palikt, manuprāt, tas ir psiholoģiski ļoti grūts darbs. Teju katrs trešais paziņa to kādreiz ir mēģinājis, bet neviens nav bijis tāds kretīns, lai tiešām tur paliktu, turpinātu uzbāzties, saņemt atteikumus un samierināties, ka ļoti bieži pārdot izdodas cilvēkiem, kuriem lieku līdzekļu nav, taču viņi nespēj atteikt. Atceros no gadījumiem, ko stāstīja draugs: "zini, puisīt, es jau vispār esmu gandrīz akla un dārza man nemaz nav, bet tu esi tik labs cilvēks, tik mīļi ar mani parunājies, ka es pasūtīšu no tevis uz gadu tās dārzkopības grāmatiņas", nākamajā dienā viņš vairs uz to darbu neaizgāja.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]deloveja_kundze
2014-01-14 23:46 (saite)
ārprāts. nu, par laimi, mans telemārketings ir mazliet citādāks, tur ir jāaicina piedalīties raidījumā, kas vispār ir izdevīgs dīls, bet nu tā riebjas. riebjas riebjas riebjas. un riebjas tas, kā cilvēki man apkārt paliek agresīvi un vienkārši turpina skalot smadzenes arī pusdienlaikā. nezinu, vai ir daudz vietu, kas ir man nepiemērotākas par šo.

ai. kādreiz būs dienas, mīļā glam_our, kad mēs nejuksim prātā no tā, ka mēģinām darīt lietas, kas mums riebjas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?