running to stand still

January 14th, 2014

02:22 pm

draudzene atsūtīja jautājumu, uz kuru varēju atrast atbildi tikai nīderlandiski. pat rakstīt tajā valodā nu jau liekas tāda eksotika, un tās reāli pietrūkst. un tik jocīgi, ka līdz šim neesmu varējusi atrast nevienu vakanci, kurā man prasītu nīderlandiešu valodu. pfff.
es no sākuma tā vispār nedomāju, bet tajā valodā ir baigais spēks. tāds raupjums, rupjums, tāds smagnējums, kas laika gaitā sāk likties ļoti akurāts un precīzs. viņi lieki vārdus netērē, nemēģina arī izlavierēt starp smukām frāzēm, viss tāds pragmatisks un nozīmē tieši to, ko nozīmē, nevis tur kaut kā caur puķēm.

bļ, man pietrūkst NL. :/

09:52 pm

atbraucu pie vecākiem, paēdu, ilgi dušojos un izdomāju, ka jāiet prom no tā telemārketinga, man tas nav iekšās - es nevaru uzbāzties cilvēkiem un nepalikt agresīva. no otras puses, riktīgi riebjas visu tik bieži pārtraukt un pamest. kā nošķirt tos gadījumus, kad vienkārši esi quitter un kad ir tie gadījumi, kad skaidri zini, ka šķied savu un citu laiku?

lielie dzīves jautājumi.

Previous Day - Next Day