es esmu tik nenormāli, nenormāli nogurusi. nezinu, vai vēl kādreiz ir bijusi tik liela vajadzība pēc brīvdienām kā tagad. brīvdienām, īstām, siltām, neplānotām brīvdienām, nevis dažām brīvām stundām, kuru laikā tik un tā domā par skolas lietām.

tāds kā pārdegums iestājies. kā var ātri pusstundas laikā pārstartēt smadzeni? man šovakar jāiesniedz eseja un jāsāk rakstīt vēl trīs citas, man nav laika kārtīgai atpūtai. (vakar ar vienu draugu runājāmm par Marko, kurš, kā izrādās, domā, ka tā ir studentu atbildība. nu, tas, ka semestra pēdējās nedēļās pēkšņi ir jāizdara tik neaptverami daudz, bet tā taču nav mana vaina, ka dažos priekšmetos man joprojām trūkst 35% vērtējuma. semestris beidzas piektdien, this is madness.)