visi tik liberāli un vienaldzīgi, ka brīžiem liekas - es teju vienīgā, kurai ideja par krievu valodu kā oficiālo liekas stulba. mani kaitina tā ārprātīgā mīkstmiesība, kaitina mūžīgā ''davai, sūdu nebakstīsim, tad nesmirdēs'' pieeja, kas nekur tālu vienalga neved. (tas par to mūžīgo atrunu, ka, ja VL! nebūtu neko darījuši, nekas nebūtu noticis) ja reiz visiem tik ļoti patīk atsaukties uz normālo Eiropu, varu tikai piebilst, ka mani draugi mēdz būt ļoti pārsteigti par to, ka mums vispār par šo tēmu vēl ir jācīnās, nemaz nerunājot par metodēm. nu nav nekas radikāls priekšlikumā, ka valsts skolām būtu jābūt valsts valodā. es saprotu, citādas vērtību sistēmas etc etc blā blā blā, bet reizēm es tiešām nesaprotu, kas īsti darās citu galvās. kāpēc tāds naids pret nacionālistiem un tāda pakaļskriešana saskaņai.