tāds kā starpstāvoklis. vārdus meklēju un aizmirstu abās valodās, vasaras kleitas tiek iegrūstas skapja dziļumā, bet man nav rudens apavu, man vispār nav nekā rudenim, jo tas kaut kā neiet kopā. fragmentārisms, nevis vienkopus vīzija.
jāiet gulēt, laikam tā izpaužas tas, ka es beidzot kļūstu par nopietnu un apzinīgu būtni: es esmu sākusi gulēt.
aizmirstu ielikt garumzīmes un jaucu Šekspīra lugas, bet šodien pēc diskusijas visi teica, ka good job un thumbs up.
laikam tā ir laba zīme, bet es beidzot pati sāku redzēt savu potenciālu.
es esmu tik nenormāli nogurusi. un rīt, rīt gan vajag būt mazliet vairāk ārā. pirmdienas un ceturtdienas mani mazliet galina, skola no agra rīta līdz vēlam vakaram, tāda dzīve tekstos un filmās.
ir rudens, un es nezinu, ko ar šo faktu darīt. šodien ar simonu runājām, ka jādibina autumn appreciation society, bet. mana istabasbiedrene ar mani nerunā, bet iespējams, ka es vienkārši esmu pārāk dramatiska un pārāk zombijs, lai kaut ko pamanītu. viss ir tik dramatisks, bet es eju gulēt smaržīgos rozā palagos. šodienai pietiek.