uzrakstīju garu gaudu vēstulīti markusam un uzreiz sajutos labāk. ir džeki, par kuriem iedomājoties vien paliek labāk. markuss ir viens no tādiem. nē, nu vispār ir arī tādas meitenes, tikai nezinu, vai kādu tādu pazīstu.

no otras puses, pēdējās nedēļas esmu pavadījusi, mēģinot atcerēties kaut kādus tēlus, notikumus un sižeta pavērsienus no dažādām filmām un grāmatām, bet bez rezultātiem. kaut kā vai nu to stāstu nu jau par daudz, vai arī vienkārši nespēju koncentrēties.