pēc 12 stundu miega, ļoti īpatnēja un skaista sapņa, kurā bija draudziņš, sniega lauki, Latvijas pļavas un apmaldīšanās tumsā, kas lika līdzbiedriem krist panikā, savukārt es mierīgi visus pārliecināju, ka visu atradīsim, tas nekas, ka mums nav kartes, un milzīgām pusdienām es jūtos labāk. cik jocīgi, parasti taču neviens negrib ēst, kad ir slimiņš, es savukārt vienkārši riju. vienvārdsakot, pēc dienas bez skolas es jūtos tiešām labāk. neko prātīgāku par vampīrgrāmatu lasīšanu esejai, kura jānodod pirmdien, šodien arī neesmu izdarījusi, bet loģika... sasodīts. es nespēju neko tik sarežģītu padomāt.

mums nākamnedēļ visiem jāprezentē savas esejas un pētījumi, šodien izsūtīja programmas, un vai dieniņ, cik tur viss garlaicīgi. mana eseja par vampīriem televīzijas seriālos un draudziņa eseja par nouvelle vague ir starp interesantākajiem darbiem, pārējiem ir kaut kas tāds kā Democracy in Venezuela un Gvatemalas politiskā situācija 20. gs. vidū. nu labi, man vienkārši liekas satriecoši rakstīt esejas par tēmām, kuras mani tiešām interesē, nevis kaut ko tikai ķeksīša pēc. līdz ar to manas tēmas pēdējā laikā ir pilnīgi random.